Uz sākumu

Ceļš pie gaišas apziņas.

 

Nodaļa 05 – „Sajūtas”

 

Sadaļa 05-01 „Vispārīgas ziņas”

 

 

Sadaļas saturs:

05-01-01) Vispārīgas ziņas.

05-01-02) Bauda.

 

 

05-01-01) Ar vārdu „sajūtas” es apzīmēšu tikai tās uztveres, kuras vēl tiek sauktas „fiziskas sajūtas”. Ikdienas valodā ar vārdu „sajūtas” bieži sauc ne tikai fiziskas sajūtas, bet arī domas, emocijas un vēlmes, kas noved pie pilnīgas nesaprašanas savās uztverēs, pie truluma.

*) Sajūtu noturīgums un parredzamība ir tik augsta, ka tiek piedomāts arī kaut kāds „fiziskais ķermenis”, laikā, kad liels kustīgums un vāja emociju, domu un vēlmju pārredzamība nenoved pie „emociju ķermeņa, domu un vēlmju” klāt piedomāšanas. Ja pēc sajūtu kopuma „atvērt acis vaļā”, seko sajūtu kopums „pieliegt galvu”, pēc tam rodas sajūtu kopums „redzēt vēderu”. Pēc „virzu pirkstu pie vēdera” seko „pirksta pieskāriens pie vēdera”, kad pastāv „redzu kā pirksts pieskaras pie vēdera”.

*) Sajūtu kopums ir viegli sadalāms lielajās grupās: redze, dzirde, oža, garša, „ķermeniska sajūta”, „seksuāls uzbudinājums” u.c., kas, savukārt, tiek sadalīti (bieži vien ļoti nosacīti) uz lielu daudzumu sīku, piemēram, „ķermenisko sajūtu” kopumā nošķir „badu”, „slāpes”, „sāpes” un tā tālāk.

*) Izpausto ķermenisko sajūtu robežas apzīmē kā „redzamā ķermeņa robežas”. Aptumšojumu novēršanas prakses rezultātā un izjūtot AU, rodas sajūta, ka ir iespējams redzēt aiz redzamā ķermeņa robežām. Īpaši spilgti tas izpaužas cikliskās uztveres prakšu laikā, atšķirošās apziņas „pārliecības” (t.i. mehāniski atšķirošās apziņas stingras pozīcijas iešūpošanas laikā, apgaismotās atšķirošās apziņas parādīšanās laikā) – piemēram, prakses „ne upes”, „ne kalni” rezultātā, var rasties ķermenisko sajūtu apgabals, kas ir ļoti attālināts no redzamā ķermeņa robežām – uz koka virsotnes, uz visas kalna platības utt. „tukšuma sfēras” sajūtas daudz skaidrākas, nekā „fiziskā ķermeņa” sajūtas.

*) AU rašanās rezultātā rodas jaunu sajūtu milzīgs apgabals, kas tiek apzīmētas kā „fiziskie pārdzīvojumi” (FP). To spektrs ir ļoti liels (sk. to uzskaitījumu sadaļā „Apgaismoto uztveru saraksts”), un tie rezonē ar AU.

*) katrs cilvēks gandrīz nepārtraukti izjūt NE un NF, un tā rezultātā visa viņa dzīve paiet „negatīvās fiziskās sajūtās” (NFS), kuru intensitāte un ilgums palielinās līdz ar vecumu. Pie tam vecumam, pašam par sevi, nav nekādas nozīmes, nozīme ir laika uzkrājumam, kas tika pavadīts iekš NE. Pie NFS attiecas sajūtas, ko mēs saucam par „ķermenisko vārgumu”, „ķermenisko smagumu”, nepatīkama miegainība, dažādas slimīgas sajūtas, un, kā rezultāts, progresējošas slimības, ļenganums un parasta nāves forma, kas tiek pavadīta ar izpausmēm, ko mēs saucam par „fiziskā ķermeņa sadalīšanos dzīves laikā”.

Ja NE vietā tu sāc izjust AU, tad ar vecumu NFS tikai vājinās un pazūd pavisam, piekāpjoties un atbrīvojot vietu „apgaismotām fiziskām sajūtām” (AFS) un FP. Pie tam, kaites, kas piemita agrāk, parasti pamazām vājinās un pat pazūd vispār – tajā skaitā tādas, kas tika uzskatītas par „neārstējamām”. Pie AFS attiecas „muskuļu prieks”, „mundrums”, „ķermeņa svaigums”, „enerģiskums”, „ķermeniska bauda” utt.

*) „Ķermeniskas baudas” sajūtu ir viegli sajaukt ar svētlaimes apgaismoto uztveri, jo tie bieži vien parādās sinhroni. Pie šādu uztveru intensitātes kāpuma un parādīšanās biežuma kļūs viegli tos atšķirt.

*) Tāpat kā AU, AFS var izjust nepārtraukti un var nekad neizjūt NFS. Pie tam es šeit sīki neapskatu fizisko sāpju sajūtas, kas rodas, no sasitumiem, sagriežoties utt., bet gribu atzīmēt, ka pašas pirmās „sīkstas svētlaimes” pieredzes parāda, ka pat šādas fiziskas sāpes noved pie kārtējā svētlaimes uzliesmojuma, kaut arī paliek kā nevēlamā sajūta, t.i. nerodas priecīga vēlme izjust šādas sajūtas, bet rodas priecīga vēlme tās pārtraukt. Nevainojamas NE novēršanas pieredze parāda, ka fiziskas sāpes un NE nepavisam nav „neizbēgamo saistītas”, bet pastāv tikai ļoti stiprs ieradums izjust spēcīgas NE, izjūtot fiziskas sāpes. Bet šīs ieradums var tikt pārtraukts. Pat vislielākās fiziskas sāpēs nekļūst par nepārvaramo šķērsli izjust pat ekstāzes AU.

*) Vesela rinda ar sajūtām tiek uzskatīta par nepārprotami negatīvām tikai vien tāpēc, jo pie tam eksistē ieradums izjust NE. Tomēr bada sajūta, kuras intensitāte ir līdz 7, piemēram, kas skaidri rezonē ar AU, protams, ja tajā laikā tiek nevainojami novēstas NE, tiek ierastā veidā saistīta ar badu. Tas pats ir ar, piemēram, piepildītā urīnpūšļa sajūtu, ko pavada vēlme paurinēt (ja tas nepārkāpj noteiktu intensitātes līmeni, pēc kura sākas NFS) – tā arī rezonē ar AFS un ar AU. Tas pats darbojas arī attiecībā uz daudzām citām sajūtā.

*) Ar AU spilgti rezonē priecīgo vēlmju kopums, kuras tiek apzīmētas kā „fiziskās aktivitātes” (FA) priecīga vēlme. Cilvēki ļoti reti izjūt FA priecīgo vēlmi, jo, pirmkārt, gandrīz nepārtraukti izjūt NE, NF, otrkārt, ir apvīti ar koncepcijas drāti par to, kā „ir jātrenējas”, kā „ir jāvada aktīvs dzīvesveids”. Cilvēkiem nav skaidrības tajā, ka tikai FA priecīga vēlme noved pie AFS, laikā, kad FA mehāniskā vēlme neizbēgami noved pie traumām, NE, NFS stiprināšanās.

*) Cilvēkam, kurš izjūt nepārtrauktas, vai gandrīz nepārtrauktas AU un AF, FApv var reizēm parādīties ļoti blīvi un intensīvi, bet var mēnešiem ilgi neparādīties vispār – pie tam, (neatkarīgi no ēšanas paradumiem, ja tie tiek īstenoti attiecībā ar pv) jebkurā gadījumā NFS daļa mazinās, bet AFS daļa palielinās, un ķermenis kļūst arvien skaistāks, seksīgāks, pievilcīgāks, jūtīgāks.

*) Eksistē koncepciju neskaitāms daudzums, kas ir saistītas ar ēšanu. Tomēr AFS daļa aug, bet NFS daļa mazinās tikai tad, kad tu ēd to, ko priecīgi vēlies, pie tam, protams, novēršot aptumšojumus. No ēdiena sastāva, grafika un apjoma nav atkarīga NFS un AFS daļa. Grūtības šeit (kā arī realizējot daudzas citas vēlmes) ir tajā, lai mācītos atšķirt mehānisko un priecīgo vēlmi ēst – sk. sadaļu par vēlmēm.

*) Dažas sajūtas šajā brīdī rezonē ar AU, dažas – nē. Atšķirot to, mēs varam radīt uztveru kopumu, kas ir apgaismotais faktors, t.i., kuras rezonē ar AU (piemēram, var piemeklēt mūzikas, gleznu, fotogrāfiju, kustību kolekciju utt., kas bieži rezonēs ar noteiktām AU).

*) Ir pieņemts uzskatīt, ka dažas „fiziskā ķermeņa” izpausmes ir nepieņemamas. Piemēram, tiek uzskatīts, ka sviedru smaka jebkurā gadījumā ir nepatīkama, bet tas tā nav – jo biežāk un intensīvāk cilvēks izjūt AU, jo patīkamākas paliek visas ķermeņa smaržas un garšas. Pie noteiktām prasmēm (un pie noteiktas brīvības no NE), pēc ķermeņa smaržas ir iespējams izdarīt diezgan precīzas nojausmas par to, kādas tieši NE viņš izjūt, pie tam reakcijas laiks ir ļoti īss – atliek cilvēkam izjust stipras NE, kā jau pēc dažām minūtēm viņa ķermenis sāks nepatīkami smaržot.

*) Parastajos sapņos vai nenoturīgajos „apzinātos sapņos” (AS) sajūtas ir nenoturīgas, izsmērētas. Bet noturīgajos AS, kas tiek pavadīti ar AU un „ārpus ķermeņa uztverēs” (AĶU) (savādāk tiek sauktas arī par „iziešanu ārpus ķermeņa”), sajūtas saglabājas un pat paliek daudzveidīgākas, noteiktākas, spilgtākas, svaigākas, vairāk rezonē ar AU, un ne mazāk noturīgākas, ka esot „nomodā”. Piemēram, izejot ārpus ķermeņa tu vari nonākt kalna virsotnē, salā un izjust parastu aukstuma sajūtu, bet pie tam nerodas nosalšanas NFS un citas NFS. Tad izbeidzas viltus „sapņu pasaules” interpretācija, kā ilūzijas, „kaut kā nereāla”, un rodas skaidrība, ka tie ir pavisam reālas, pilnvērtīgas pasaules, kurās neierobežotas un neizsmeļamas ir iespējas ceļot AU. Tas ir neparakstāmi brīnišķīgas, intriģējošas, daudzveidīgas pasaules, kurās principiāli nevar ieiet tas, kurš neizjūt spilgtas AU, kur izvēlas izjust NE un pūt aptumšojumu smirdīgā kalnā.

*) Izjūtot ilgstošas, intensīvas ekstāzes AU, blakus intensīvas baudas sajūtai rodas īpašas neizturības sajūta, specifiska „noguruma”, kas rezonē ar domām „mans ķermenis pagaidām nav gatavs šādām uztverēm’, ar vēlmi paņemt pārtraukumu, pakāpeniski radināt savu ķermeni pie šādām AU. Uz īsu brīdi var rasties pat augsta temperatūra ar drudža efektu, ar neparastām sajūtām, ko var aprakstīt kā „izdegšana no iekšienes”. Šādu stāvokli es apzīmēju kā „fiziska transformācija”( FT). FT atšķirība no slimības:

1) augsta temperatūra rodas ļoti ātri, bet „pašsajūtas pasliktināšanos”

2) ārsts apskates laikā neatrod veselības traucējumus, visi parametri (izņemot ķermeņa temperatūru) atbilst normai

3) pastāv daudz FA priecīgo vēlmju, daudz AFS. Tā arī gribas izrauties un paskriet pa mežu, bet mēģinot to izdarīt izrādās, ka ķermenis ir vājš, kā parasti, augstas temperatūras laikā

4) augsta temperatūra dīvainā veidā skaidri rezonē ar AU

5) AU pastiprinoties, stiprinās „augstas temperatūras sajūtas”

6) paaugstināta skaidrība, brīvība no aptumšojumiem

7) AU tiek ļoti viegli veicināmas, gandrīz pašas no sevis

8) augsta temperatūra gandrīz acumirklī izzūd, bez pakāpeniskas „atveseļošanās”.

Mazāk intensīvas FT paiet bez manāmas ;ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai vispār bez tās. Parasti augsta temperatūra ir raksturīga tikai pirmajam desmitam FT izmēģinājumu. „izdegšanas no iekšienes” sajūta ir jo intensīvāka, un ķermeņa adoptācija pie AU ir jo augstāka, jo augstāka ir ķermeņa temperatūra. Tāpēc es rekomendēju nesist to nost aiz bailēm no nevēlamām sekām, bet orientēties uz priecīgām vēlmēm. Parasti priecīga vēlme apstādināt ķermeņa temperatūras augšanu ar saaukstēšanās zālēm rodas tajā gadījumā, ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 39,5 grādus. Rezultātā specifiskā „noguruma”  FT sajūta no intensīvām un ilgstošām AU pazūd, pastiprinās brīnumainās sajūtas, tādas kā „caurspīdīgums”, „svaigums”, „ķermeniska sajūsma” un ”ķermeniska bauda” (tās ir dažādas uztveres).

*) AS var pilnvērtīgi nodzīvot vairākas dienas, pat nedēļas – ļoti piesātinātas dzīves, kuras apraksts var sastādīt veselu grāmatu, laikā, kad nomoda pasaulē paies tikai dažas minūtes. Šo novērojumu var pretnostādīt tam, ka pēc fiziskas transformācijas manāmi palielinās dzīves intensitāte, piesātinātība ar atklājumiem, AU jaunām nokrāsām, AU. Stundas laikā sāc piedzīvot vairāk, nekā agrāk dienas laikā, kas ir pamanāms pat no malas pēc atskaitēm. Uz tā pamata var izdarīt secinājumu, ka „laika ilgums” pirmkārt ir saistīts ar „fiziskā ķermeņa” stāvokli – jo mazāk sastāvā ir NFS sajūtu un jo vairāk AFS, jo piesātinātāka kļūst tava dzīve.

*) Novērst vājus NFS var tāpat kā tu novērst NE. Arvien vairāk trenējoties tu iemācīsies novērst arī stiprākus NFS, lai gan tie parādās arvien retāk un retāk, jo tiek novērstas NE un izjustas AU. Piemēram, AU laikā tu vari vairāku stundu garumā atrasties „neērtā pozā” – tas ir tādā, kurā pat dažu sekunžu laikā parastajam cilvēkam (t.i. kurš izjūt NE un NF) rodas NFS, bet pie tam tev AFS neizbeigsies, NFS neradīsies. Ķermeņa enerģiskums, izturība, tiklīdz tiek novērstas NE un izjustas AU (īpaši ekstāzes stāvoklī), nemērāmi pieaug – ja agrāk tu piekusi pusstundu pastaigājoties, tad tagad varēsi ļoti ātri paiet/paskriet kaut diennakts garumā bez apstājas pa kalniem, pie tam, neskatoties uz muskuļu nogurumu, turpinot izjust arī spilgtas AFS un priecīgu vēlmi kustēties, izjūtot baudu no FA. Pēc šādas priecīgas vēlmes īstenošanas, liekas „pārlieku piepūles”, nerodas NFS, neskatoties uz to, ka muskuļu nogurums var būt stiprs. Rodas skaidrība, ka „muskuļu nogurums” un AFS – ir pavisam atšķirīgas parādības, un ir iespējams izjust stiprāko AFS pie stipra muskuļu noguruma, kad nevari piecelties no vietas. Atkopšanās pēc slodzes atnāk ļoti ātri.

*) FA priecīga vēlme (pilnā atbilstībā ar priecīgo vēlmju parādīšanās likumsakarībām) nekļūst vājāka, ja tev šobrīd nav iespējas to realizēt, un pat ja tu esi spiests pus gadu caurām dienām sēdēt krēslā, tu jutīsies gandrīz tik pat brīnišķīgi un izjutīsi ķermenisko baudu, tādu pašu, ja tu skrietu cik vien gribi pa kalniem, pļavām, mežiem. Tāpēc pat būdams invalīds bez rokām un bez kājām, piesiets pie gultas, tu izjutīsi nepārtrauktu fizisko baudu, AFS, možumu, muskuļu prieku.

*) Ja tu nodarbojies ar jogu, sportu, jebkuru citu fizisku darbību, seko kādam miega, ēšanas režīmam utt. nevis tāpēc, ka visas šīs darbības garumā ir priecīga vēlme to darīt, bet izejot no koncepcijas par „veselīgu dzīves veidu”, tad AFS kļūs vājāks, bet NFS stiprināsies. AFS vienmēr parādās pie nevainojamā FS (t.i. tad, kad katru brīdi ir šī FS pv).

 

05-01-02) Baudas fiziskais piedzīvojums visvieglāk rodas krūts vidū, kaklā un sirds rajonā – apaļiem laukumiem 10-20 centimetru diametrā, pie tam bauda „koncentrējas” plankumu vidū. Kultivējot baudu, kā arī laikā, kad tiek īstenota aptumšojumu novēršanas prakse un AU kultivēšana, izpaužas jauni ķermeņa laukumi, kuros bauda izpaužas arvien skaidrāk un skaidrāk – elkoņos, plaukstas pamatā, uz delnas, pēdas utt.

Baudas tiešā veicināšana var izrādīties neefektīva, jo rodas diezgan neskaidras sajūtas, kurās bauda eksistē tikai daļēji, un kopumā ātri parādās nogurums. Tas ir saistīts ar to, ka pārdzīvojumu piedzīvojumu pieredze ir neliela, un tā vietā, lai veicinātu baudu, kas pilnībā, kas absolūti nav saistīta ar kaut kādu fizisku pārdzīvojumu, es sāku, sev nemanot, sasprindzināties, it kā „spiežot ārā” baudu. Tāpēc baudas kultivēšanas optimālais veids saucas „pavadīšana ar uzmanību un patīkamām gaidām” – tiklīdz bauda rodas rezonanses ar AU un AF rezultātā, es koncentrējos uz šīs sajūtas, izjūtot tā izmeklēšanas patīkamas gaidas. Ja no apgabala, kur vispirms parādījās bauda, tā sāk attīstīties uz blakus apgabalu, es piedāvāju to pavadīt ar uzmanību. Bauda pastiprinās tajā vietā, kurā es koncentrēju savu uzmanību, tāpēc es varu izvēlēties – kuru ķermeņa daļa attīstīt.

Bauda stipri rezonē ar zeltainās izstarošanas tēlu no ķermeņa, bet arī šajā gadījumā ir prātīgi neveicināt šo tēlu pa tiešo, bet uzturēt tā uzmanību, kad tas spontāni rodas rezonēšanas ar baudu rezultātā – tad tas nav izplūdis tēls, kura uzturēšana nogurdina, bet pilnībā skaidrs, koncentrēšanās uz kura noved  pie tā paša stiprināšanās, kā arī pie baudas pastiprināšanās.

Baudas izmeklējums, tās kultivēšana rezonē un ir loģiski saistīta ( t.i. veido vērtību saistību) ar citiem, ārkārtīgi saistītiem izmeklējumiem, kuru apraksts ir iekļaut otrajā grāmatā, tie viens otru papildina.

Kā AU noved pie baudas rašanās, tā arī otrādi – bauda noved pie spontāniem AU uzliesmojumiem – kā pa tiešo, tā arī pa ķēdi „bauda” => “jaunu atklājumu patīkamas gaidas”, „tā spirināšanās patīkamas gaidas, jaunu AU parādīšanās” => “AU”.

Baudas pārdzīvojums tiek pavadīts ar maksimāliem uzliesmojumiem, kuru laikā ir vēlme „saraustīties” ar visu ķermeni, šī kustība rodas automātiski, un šīs „saraustīšanās” procesā no muguras lejas daļas līdz augšai pārskrien intensīvas baudas plūsma. Tomēr uzreiz pēc tās rodas baudas mazinājums, kas var ilgt pus dienu vai dienu. Pilna analoģija ar orgasmu, tāpēc es rekomendēju, apmierinot interesi pret baudas viļņiem, pārstāt taisīt šo „saraustīšanos”, vai arī darīt to retāk, kā rezultātā bauda paliek bieza, intensīva, bagāta ar nokrāsām, var ilgt nepārstājot vairāku stundu garumā, vai vispār kļūt par nepārtrauktu. Procesā, kad tu pierodi izjust baudu, ilgi „nebeidzot”, tā sāk aptvert jaunus ķermeņa laukumus, bieži vien tik ļoti koncentrēti, ka tu to pārstāj uztvert kā baudu, bet drīzāk kā saldu stipru sasprindzinājumu – ir nepieciešama fizisko transformāciju sērija, lai tas saspringums pārietu, lai gan tas arī nerada neērtību, paliekot par patīkamu, saldu sajūtu. „Orgasmi”, kas notiek pēc ilgas atrašanās uz „orgasma robežas” – piemēram, vairāku stundu garumā – vispār nav līdzīgs tiem vājiem viļņiem, kas agrāk likās tik ļoti intensīvi baudas viļņi – tā ir strauja plūsma, kas pārskrien ne tikai pa muguru, bet paķer arī vēderu un krūtis ar lielu spēku, ar spilgtu baudu.

Ilgstošai atrašanās uz „orgasma” robežas, rodas milzīga motoriskas sistēmas un psihiskās sistēmas aktivitātes vēlme, izjūti šādu stāvokli, it kā laika vienībā tu vari izjust un izdarīt 5 reizes vairāk, nekā agrāk. Drudžainais uzlidojums drīzumā pāries, īpaši, ja tu uzreiz sāc kontrolēt savas darbības, bet dzīves blīvums paliek savā vietā.