Uz sākumu

Ceļš uz gaišu apziņu.

 

Nodaļa 02 – „Domas”

 

Sadaļa 02-03

 

Termini.

 

„Kas atšķir zinātnes meli no mēles šī vārda parastajā nozīmē? Ka notika tas, ka zinātnes valoda kļuva par internacionālu? Zinātnisko terminu un zinātniskās mēles vienotība ir pamatota ar to apstākli, ka tos veido visu laiku un tautu labākie prāti. Vienatnē un arī vienotiem spēkiem viņi radīja garīgo ieroci tehniskajām revolūcijām, kuras pēdējās simtgadēs transformēja cilvēces dzīvi. To izstrādātie termini kalpo par ceļvedi apdullinošā uztveru haosā un māca mūs izdabūt kopīgās patiesības no atsevišķiem novērojumiem”

A.Einšteins.

 

Vardu nozīmes, ko cilvēki izmanto apzīmējot to, ko viņi dara vai izjūt, ir neticami izplūdušas. Lietojot šādus vārdus, cilvēks domā, ka „saprot” par ko runā, un, kas ir vēl pārsteidzošāks, cer, ka arī citi cilvēki viņu „sapratīs”! Patiesībā citi cilvēki zem tiem pašiem vārdiem, ka pieņemts, saprot nedaudz citu, vai pavisam citu, vai arī vispār neko nesaprot. Ka piemēru, var atšifrēt frāzi „būs labāk, ja…” vai arī „tajā nav nekā slikta”? Palūdz desmit cilvēkiem pierakstīt šo pašu frāzi citiem vārdiem, un tu viegli pamanīsi, ka salīdzinot šos pierakstus, ka katrs zem tā doma kaut ko savu, bet rīt viņš ar to sapratīs jau pavisam citu.

Rezultātā nav iespējas sasniegt saprāta skaidrību, abpusēju saprašanu, bet tāpēc, ka nav skaidrības, neparādās arī priecīgas vēlmes, pastiprinās mehāniskās vēlmes.

Nepieciešams apzināties to, ka eksistē tāds mehānisms – katrs neskaidrais vārds automātiski nomainās ar vārdu-koncepciju, piemēram, „šis nekonstruktīvais lēmums” nomainās uz „tas ir slikts lēmums”, vai arī „šādi rīkoties ir netaisnīgi” nomainās uz „šādi rīkoties nevar, slikti”. Tā notiek vienmēr, ja izmantojamā vārda nozīme tiek saprasta ļoti izplūsti, vai arī, ka tas ĻOTI bieži gadās, vispār nesaprotami. Ja tagad paņemt parasta cilvēka runu un izdalīt tajā vārdus, kuru nozīmi viņš nevar skaidri noteikt, tad, nomainot tos uz vārdiem, uz kuriem tie automātiski nenomainās, sanāks šausmīgi plakana runa, kas uz 99% ir piepildīta ar vārdiem parazītiem, koncepcijām.

Starp citu, iedod noteiktiem vārdiem noteiktas nozīmes nav nemaz tik grūti. Tam ir nepieciešams atšķirt – ko tieši tu (un citi cilvēki, ja viņi tiecas atšķirt savas uztveres un var tās nofiksēt) izjūti visbiežāk, kad dari to, ko sauc kādā vārdā.

Zemāk es minu šādu jēdzienu sarakstu, Pamēģini izmantot vārdus no šī saraksta TIEŠI šādā nozīmē, kuru tiem dod, un paskaties – vai pastiprināsies tava spēja sasniegt prāta skaidrību, vai sāks parādīties priecīgas vēlmes un AU, vai atvieglosies izmeklējumu process, vai palielināsies atklājumu skaits.

Vispirms tu bieži stostīsies, aizmirsīsi nozīmes, ieskatīsies vārdnīcā, bet ar laiku grūtības izzudīs, un rezultātā arvien biežāk un biežāk radīsies skaidrība, kas rezonēs ar kristāli caurspīdīgā kalna strauta tēlu.

Šo sarakstu es pastāvīgi papildināšu.

(Vārdnīcas meklēšanu Word vai html var veikt ar «Ctrl»+«F» taustiņu palīdzību.

 

* * * * * * * * * *

 

*) „Uztveres” – viss tas, par ko esam runājuši, kas tiek ”uztverts”.

 

*) ”Piecas skandhas” = ”pieci personisko uztveru tipi” – sajūtas [fiziskas] (redzes, garšas, taustes, ožas, dzirdes, seksuālās u.c.), emocijas (negatīvas un pozitīvas), domas, vēlmes, atšķiršana.

 

*) „Negatīvas emocijas”  („NE”) – tādas emocijas, kurām piemīt sekojošas pazīmes:

1) kad tās uzrodas un pēc tam  pienāk trulums (t.i. strauja spējas un vēlmes atšķirt uztveres vājināšanās);

2) pēc tām uznāk slikta pašsajūta;

3) pēc tām rodas intereses, patīkamu gaidu, entuziasma, citu AU, priecīgo vēlmju zaudēšana;

4) to esamība nav savienojama ar skaidru domāšanu;

5) to esamība nav savienojama ar AU;

6) izjūtot NE, tu esi līdzīga ieprogrammētam robotam – reakcijas un rīcības ir viegli iepriekš paredzēt; tavas darbības ir ārkārtēji neefektīvas;

7) no NE plūsmas gandrīz nav iespējams izrauties bez neatlaidīga izlēmīga treniņa – pat ja kaut kādā situācijā tu gribēsi pārstāt tās izjust, tās neizbeigsies – šāds ir tūkstoškārt iestiprināta ieraduma spēks.

(Dažādu NE apzīmējumu piemēri: greizsirdība, sevis žēlošana, bailes, dusmas, kaitinājums, neapmierinājums, apvainojums, trakums, neziņa, apvainošana, niknums, skaudība, bažas, uztraukums, nicinājums, pretīgums, kauns, atriebība, skumjas, ilgas, vilšanās).

 

*)”Pozitīvas emocijas” („PE”) – to pazīmes:

1) Tas ir NE spoguļattēls: skaudība – ļaunprātība. Neapmierinātība – apmierinātība, sava pagrimuma sajūta („SPS”) – sava nozīmīguma apziņa („SNA”), uztraukums – vājš mierīgums un pelēcība, zaudējuma nožēla – „uzvaras” prieks, vientulības skumjas – slimīgs draudzīgums, pielīšana utt.;

2) pēc tām rodas nogurums, prostrācija, vienaldzība;

3) pēc tām rodas slikta fiziska pašsajūta, lai gan ne tik acīmredzama, kā pēc NE;

4) to laikā ir bailes par to, ka agri vai vēlu tās izbeigsies, un uznāks NE;

5) to esamība gandrīz par 100% nav savienojama ar AU – izņēmumu sastāda tās situācijas, kad PE nolīdzsvaro attiecīgas NE, un atbrīvotajā vietā var parādīties neliels AU atbalss;

6) to laika un pēc tām uznāk trulums;

7) to esamība nav savienojama ar gaisu domāšanu, lai gan ne tik skaidri ka pie NE;

8) tā pati „līdzība robotiem”, tā cilvēka reakcijas un rīcības paredzēšana, kas izjūt PE, tā pati darbību neefektivitāte;

9) vēlme izjust PE visvairāk atgādina narkotisko atkarību – „laušana” no nesaņemtajam PE var būt ārkārtēji „slimīga”, t.i. tiek pavadīta ar stipram NE.

 

*) „Apgaismotas uztveres” („AU”) – tās uztveres, kuru apzīmēšanai mēs izmantojam vārdus: maigums, skaistuma izjūta, aspirācijas, bezrūpība, daiļrades prieks, simpātija, sajūsma, patīkamas gaidas, iepriekšēja sajūsma u.c. (sk. nodaļu „AU saraksts ar aprakstiem).

AU atšķirošas īpašības:

1)                      atšķiras tikai ar spēcīgu intensitāti – bezobjektivitātes, „piederības man” un „virzības uz mani” trūkums.

(Ja tu izjūti vāju maigumu, tad uzskati, ka” izjūti maigumu pret viņu”, bet ja maigums kļūst spēcīgāks, īpaši ekstāzes maigums, tad rodas skaidrība, ka šis maigums nav „tavs”, un ne pret „viņu”, cits cilvēks - ir tikai maiguma apgaismotais faktors).

2)                      jebkura AU rezonē ar citām AU

3)                      AU nav savienojamas ar aptumšojumiem – jo stiprāki ir aptumšojumi, jo retākas un vājākas ir AU.

4)                       

*) „Negatīvais fons” („NF”) – zemas intensitātes NE kopums. Tam nav izteiktu izliesmojumu, ir ļoti iztiepts laikā, var ilgt stundām, dienām, mēnešiem, visu dzīvi. Tajā ir grūti atšķirt konkrētas NE. NE apspiešana (sk. tālāk) pastiprina NF.

 

*) „Negatīvais enerģētiskais stāvoklis” („NES”) – nepatīkamo [fizisko] sajūtu kopums, ko mēs parasti saucam par „sliktu fizisku pašsajūtu”, letarģiju, apātiju, „nekas nenotiek”, smagums ķermenī” utt.

(NES var būt arī nevainojami novērsts, tāpat kā NE. Visefektīvākās ir metodes, ar kuru palīdzību tiek novērsts NF, ja izpaušanas raksturs NES ir tuvs NF, un NE novēršanas metodes, ja NES izpaušanās raksturs dotajā brīdī ir tuvs NE).

 

*) „Negatīva attieksme” („NA”) – īsi, vāji agresīvo NE uzliesmojumi (neapmierinājums, kaitinājums, agresija, nicinājums utt.)

(Asociējas ar biezu, bezgalīgu atsevišķu indīgu mušiņu mākoni, atšķirībā no NF, kas asociējas ar biezu indīgas miglas slāni).

NA uzliesmojums rodas parastajam cilvēkam  gandrīz no katras uztveres, sevišķi darbības laikā, atrodoties starp cilvēkiem, kontaktējoties ar tiem, domājot par viņiem).

 

*) „4N” – NE, NES, NF, NA.

 

*) „Aizvainojums” – sevis žēlošana + agresija + atriebšanās.

 

*) „Ieriebšana” – SNA + agresija + ļaunprātība + vēlme pazemot, izlikt par izsmieklu, sodīt.

 

*) „Apzināšanās” – doma, kura:

a) pastiprina prāta skaidrību

b) rezonē ar AU – skaidrību

c) rezonē ar citām AU.

 

*) „Mehāniska vēlme” – („mv”) – tāda, kura:

a) ir pamatota ar uzmācīgām domam-koncepcijām, kas ietver sevī arī vārdus parazītus, tādus kā „vajag”, un pamudinošus izteicienus, pēc kā sanāk Frankenšteini kā „ir jāiet tur”, „ir jāizdara šādi”, „būti labi rīkoties šādi”, nav taisnīgi nedarīt to”, un tu ej un dari to par spīti priecīgas vēlmes neesamībai, izjūtot NE (neapmierinājumu, sevis žēlošanu), NES (nogurums, letarģija), PE (pašapmierinātība, SNA), atbalstot citas koncepcijas ( „labi, ka es esmu to izdarījusi, tas ir pareizi, tā arī vajag”)

b) ir pamatota ar NE (vēlme neizjust pelēkumu un garlaicību, palielināt kaitinājumu un NA) un PE (vēlme uzjust SNA, pašapmierinātību)

c) pamatota ar mehānisko ieradumu – tu vienmēr, atnākot no darba, ieslēdz televizoru, un, pat ja ziņas tevi pavisam neinteresē, tu tāpat tās skaties pilnā nesaprašanā

d) pamatota ar NES (izjūti letarģiju un to nenovērs, bet gan gulies uz dīvāna un atdodies tai)

e) pamatota ar citām mv.

 

*) „Vēlme izjust AU” – mehāniska vēlme AU izmantot citu mehānisko vēlmju realizācijai (atšķirībā no „[priecīgās] AU vēlmes „ – vēlmes šobrīd izjust AU.

 

*) „Koncepcija” – šis vārds zinātnē tiek izmantots apzīmējot diezgan viennozīmīgu eksperimentālo datu hipotēžu un interpretāciju sistēmu. Taisnā ceļa prakses („TCP”) kontekstā tas tiek izmantots atbilstoši tai nozīmei, ko tas ir ieguvis sarunvalodā – „mehāniski, tas ir neprātīgi, akli pārņemts apgalvojums, pārliecība”.

(Koncepciju mehāniska pārņemšana notiek zem mehānisko vēlmju, negatīvo emociju (NE) ietekmes (piemēram, sava pagrimuma sajūtas („SPS”), neveiklības, bailēm no negatīvas attieksmes (NA)pret sevi, bailēm no izolācijas u.c.), bez saviem spriedumiem, bez pamatojumu meklējumiem. Tas ir, apgalvojums tiek pieņemts no augšas, un tālāk cilvēks dzīvo tā, it ka tas ir patiešām patiess, pamatots).

 

*) „Aptumšojumi” – NE un PE, [viltus] koncepcijas un mehāniskais iekšējais dialogs, mehāniskās vēlmes, negatīvas sajūtas (NES, uzmācīgas kustības, „slikta pašsajūta”)

 

*) „Priecīga vēlme” („pv”) – vēlme, kas rezonē, ka minimums ar patīkamām gaidām, entuziasmu, prieku, neatlaidību.

(Ir rinda ar pazīmēm, kas atšķir priecīgo vēlmi no mehāniskās, piemēram, ja pv nav sanācis realizēt, NE nerodas, u.c. sk. grāmatā)

(Jebkura vēlme – tā ir uztveru nomaiņas vēlme)

 

*) „Ciklons”- tādas pv, kuras:

1) ar intensitāti ir augstākas par 6-7;

2) ļoti noturīgas, ir ārkārtīgi ilgi izpaustas;

3) ir pavadītas ar patīkamām gaidām, iepriekšējo izbaudīšanu un citām AU;

4) tiek pavadīti (vismaz ik pēc laika) ar „fiziskiem pārdzīvojumiem” (FP) – piemēram, „pārlaušana” nabas rajonā, „vārīšanās” uz muguras, asu baudu kaklā, spiedienu pieres centrā utt.

5) spēcīgi rezonē ar „skaidrību”.

 

*) „Uzdevums” – neatlaidīga [uztveru maiņas] pv.

 

*) „Rezonanse” – apzināšanās palielinājums, intensitātes (vai jebkuras citas kvalitātes) AU, kad parādās cita neaptumšota uztvere (piemēram koka uztvere) vai AU.

 

*) „Apgaismotais faktors” („AU”) – uztvere, kas rezonē ar AU.

 

*) „Patiesums” – priecīga vēlme atšķirt uztveres.

 

*) „Pašapmāns” – mehāniska vēlme izkropļot [pašam sev] uztveru fiksāciju.

 

*) „Melīgums” – mehāniska vēlme izkropļot [kādam paziņotu] nofiksēto informāciju par savām uztverēm.

(Ja tu paziņo, ka fiksē, ka „nav greizsirdības”, bet uzvedies tā, ka uzvedas cilvēks, kas izjūt greizsirdību, bet man ir pamats pieņemt, ka tu nodarbojies ar pašapmānu vai melīgumu).

 

*) „Patiesums” – mehāniska vēlme apspiest melīgumu.

 

*) „Pārliecība [uztveres esamībā]” – noturīga dotās uztveres atšķiršana.

(Netieši par to, ka dotā uztvere ir atšķirta var spriest vai nu pēc tā, k ir doma „es atšķiru [šo uztveru kopumu]”,” ir [šo uztveru kopums]”, vai arī tāpēc, ka ir atmiņas par šo uztveri).

 

*) „Atcerēšanās” – jebkura uztvere, kas tiek pavadīta ar domu „tas bija” un pārliecība par to.

 

*) „[Uztveres] fiksācija domās” – atšķiršana + doma „es atšķiru šo uztveri”, „ir šī uztvere”.

 

*) „Termins” – vārds, ar kuru es apzīmēju noteiktu uztveru kopumu.

 

*) „Paturēšana atmiņā [par AU]” – pv izjust AU (pvAU), kas izpaužas nevis ar vienreizējo uzliesmojumu, bet vairāk vai mazāk cieši visa laika garumā. Attiecīgi var runāt par vairāk vai mazāk ciešu paturēšanu atmiņā, skaitot to % no visa laika fiksācijas laikā.

(Nejaukt pvAU ar domu „vēlos izjust AU”! Atšķiršanas māksla izstrādājas treniņa ceļā).

Tā kā paturēšana atmiņā – tā ir cieša pv, tad nav brīnums, ka tā noved pie būtiskas pvAU un AU intensitātes palielināšanās.

Tāpēc, ka paturēšana atmiņā – tā nav domāšana, tad ar to var iemācīties pavadīt JEBKURU darbības veidu, tajā skaita intensīvu intelektuālu darbu.

 

*) „Taisna ceļa prakse” („TCP”) – tev nevēlamo uztveru secīga nomaiņa uz tev vēlamām. Tam ir nepieciešams izjust šādas nomaiņas priecīgo vēlmi, un izlēmīgi un ilgi to kultivēt, kamēr no jauna uzradies ieradums nepārspēs iepriekšējo, mehāniski kaut kad izveidoto. Es šo ceļu saucu par „taisnu” tieši tāpēc, ka tā īstenošanai ir nepieciešams tikai viens vienīgs priekšnoteikums – priecīgas vēlmes esamība nomainīt uztveres, kas tev uzrodas.

 

*)”Piepūle” – koncentrēta un intensīva priecīga vēlme [uztveres nomaiņai no nevēlama uz vēlamo]. „Koncentrēts” – nozīmē, ka haotiskas novirzes ir vājas.

(Piemēram, „pielikt pūles NE novēršanai” – nenozīmē sasprindzināt muskuļus, sažņaugt zobus vai arī kaut ka īpaši elpot – tas nozīme stipri vēlēties pārstāt izjust NE, stipri vēlēties izjust AU un izjust patīkamas gaidas no sasniedzamā rezultāta).

 

*) „[Vēlamais] rezultāts” – vēlamo uztveru izpaušana pēc pūļu pielikšanas sasniedzot šīs uztveres.

(Tādā veidā, purni sarunā runāt par „rezultātu” tikai priecīgo vēlmju gadījumā. Purniem tas ir prātīgi, jo prasot viens otram un sev par rezultātiem, mēs vienmēr domājam tieši priecīgas, nevis mehāniskas vēlmes. )

 

*) „Sakāve” – rezultāta neesamība un tā fiksācija.

 

*) „Pieredze” – rezultātu un zaudējumu kopums.

 

*) „Gala iznākums” – vēlamo uztveru izpausme pēc vēlmes (tajā skaitā arī mehāniskās) izjust šīs uztveres.

(Tādā veidā rezultāts  - ir „ gala iznākuma” privāts gadījums.

 

*) „Stipri saistītais  [uztveru] komplekss” – uztveru kopums, kuras ļoti bieži, vai arī gandrīz vienmēr, vai vienmēr izpaužas vienlaicīgi vai arī tieši viena aiz otras (bieži vien noteiktā secībā).

(Piemēram, „mana draudzene” – ir stipri saistītais uztveru komplekss, jo gandrīz vienmēr es vienlaicīgi uztveru vai uzreiz vienu aiz otra to, ko apzīmē par „viņas seju”, „viņas ķermeni”, „viņas balsi”, „viņas vārdu nozīmi” un tml., un ļoti bieži uztver to , ko apzīmē kā „viņas  jaka”, viņas glāsti” utt.).

 

*) „Nesaistītais [uztveru] komplekss” – uztveru kopums, kuras reti vai ļoti reti vienlaicīgi izpaužas vai tieši viena aiz otras, tā, ka neizdodas pamanīt noturīgas likumsakarības to izpaušanās ar novērojumu analīzes palīdzību, Šādu kompleksu apzīmēšanas piemērs: „apstākļu sakritība”, „notikumu haotiska uzvelšanās”, „haoss”, „neatpazītais”. Atzīmēšu, ka apgaismotā atšķirošā apziņa un skaidrības AU paliek aiz šī jēdziena rāmjiem.

 

*) „Pavadoša [uztvere vai uztveru kopums]” – tāda, kas kopa ar „pavadošajam” uztverēm  ir stipri saistītā kompleksa elementi. Termins tiek izmantots ar mērķi vienkāršotu izteikšanās struktūru.

(Ikdienas valodā vārds „tikt pavadītam” tiek izmantots apzīmējot gan stipri saistītos(revolūciju pavada  asins izliešana), gan nesaistītos kompleksus (zemestrīci pavadīja lietus). TCP es izmantoju šo vārdu tikai lai apzīmētu stipri saistītos kompleksus. AU es izmantoju terminu „rezonanse”).

 

*) „Ieradums” – uztveres, kas rodas tajā laikā (vai uzreiz pēc) tā, kad rodas noteiktu uztveru kopums, tā kā viņi kopā veido stipri-saistīto kompleksu.

Piemēram – radīt ieradumu novērst kaitinājumu [kad rodas kaitinājums, protams], tas nozīme izveidot stipri-saistīto kompleksu „kaitinājums – kaitinājuma novēršanas piepūle”.

(Ikdienas valodā ar vārdu „ieradums” apzīmē arī jebkuru citu biežu uztveri, piemēram, frāze: „viņam ir ieradums aizkaitināties” nozīmē, ka viņš bieži aizkaitinās. Tas nozīmē, ka kaitinājums attiecas uz stipri-saistīto kompleksu „šis cilvēks”.

 

*) „AU kultivēšana” – pūļu realizācija, lai palielinātu biežumu, intensitāti un citas šīs AU parādīšanās īpašības.

 

*) „Personība” – stipri-saistīto uztveru komplekss no visam piecām skandhām.

 

*) „Akords” – stipri-saistītais AU komplekss.

 

*) „Vienots mērķis” – vienīgā un noturīga priecīgā vēlme, kas rada akordu ar patīkamām gaidām, neatlaidību un nopietnību (bieži parādās arī citas AU). Pārējās pv kļūst vājākas, ja nerezonē ar tām.

 

*)”Process” – vienas aiz otras sekojošo uztveru kopums („etapi”), kas izdalās kā stipri saistītais komplekss.

 

*) „Etaps” – procesa elements.

 

*) „[Uztveru] secība” –uztveru kopums, kuras seko viena aiz otras.

 

*) „[Vēlmju] realizācija (ka secība)”- uztveru secība, kas tiek pavadīta ar vēlmi pēc rezultāta, attiecībā uz kurām ir priekšstats par to, ka tās nobeigsies ar rezultātu.

 

*) „Darbība” – vēlmes realizācijas sastāvdaļa.

 

*) „AU radīšana” – piepūles realizācija, lai sasniegtu AU izpausmi.

 

*) „NE novēršanas process”: sastāv ka minimums no sekojošiem etapiem:

1) Īsa, gandrīz acumirkļa prāta fiksācija „ir NE”

2) Priecīga vēlme apturēt NE

3) NE novēršanas akts (t.i. koncentrēts spēcīgs priecīgas vēlmes uzliesmojums)

4) AU priecīga vēlme

5) AU radīšanas piepūle (t.i. koncentrēts AU priecīgās vēlmes uzliesmojums tieši tagad, „ielecot iekšā” AU, sevis” atcerēšanās” iekš AU)

6) AU parādīšanās.

Pēc tam, kad ir izpildīts 6.-ais punkts, novēršanas procesu var uzskatīt par paveiktu.

(„Novēršanas procesu” var pielietot tad, kad NE novēršanas process ir vējš, vai arī kad NE novēršanas priecīga vēlme nepietiekami stipri pārspēj mehānisko vēlmi turpināt izjust NE – šajā gadījumā NE nomaiņa uz AU notiek lēni, un tajā skaidri izdalās nosauktie etapi. Arvien lielākās pieredzes gūšanas procesā NE novēršanā un pv stiprināšanā pārstāt izjust NE un sākt izjust AU, atsevišķi etapi tiek izpildīti ierasti un ļoti ātri, tā kā ar laiku mēs sākam runāt nevis par novēršanas „procesu”, bet par „aktu”.

Pie noskaitītiem etapiem var tikt pievienoti arī citi, piemēram, vēlme pastiprināt AU pv, vai domas – „apgaismotos faktorus”, var rasties dīvainas formas cikli.)

 

*) „NE novēršanas akts” vai vienkārši „NE novēršana” – piepūle, ka rezultātā:

a) no NE nepaliek pat niecīgo pēdu,

b) rodas kaut vai vāja, bet skaidra AU.

 

*) „Tehnoloģija” – vēlmes realizācijas procesa etapu fiksācija [to sekošanas secībā].

 

*) „Slāpes pēc atklājumiem” – akords, kas sastāv no:

1) atklājumu pv [praksē] (t.i. jaunu AU parādīšanās, jaunu tehnoloģiju atklāšana u.c.). Cits tā rezonējošs apzīmējums – priecīga vēlme mācīties,

2) noslēpuma sajūta,

3) nopietnības.

 

*) „Atpūta” – pārtraukums [fiziskajā] slodzē, kuru rezultāta radās nogurums.

(Atpūta nav ne NES (letarģija, nekas nenotiek u.c.), ne PE (apmierinājums, rīcībā esamības apmierinājums, ļauns prieks, utt.) Katru reizi, kad cilvēks vēlas „atpūsties”, ar PE palīdzību, vēlama atvieglojuma vietā, dēļ noguruma un 4N sajaukuma notiek tikai 4N nostumšana, aizvietojot tās uz PE, ar drīzu, neizbēgamu 4N pastiprināšanos. Vienīgais veids atpūsties – tas ir pārstāt fiziskās slodzes, bet ja cilvēks ar brīvību saprot brīvību no 4N, tad vienīgais veids ir to novēršana un AU radīšana).

 

*) „Nogurums” – [fizisko] sajūtu kopums, kas ir ilgstošas un intensīvas fiziskas slodzes rezultāts. Tiek pavadīts ar vēlmi veikt pārtraukumu slodzēs. Pasvītrošu, ka nogurums nav NE, NF, NES, tādi kā letarģija, apātija, slinkums, nopietnība u.c.

Nogurums ir pilnībā savienojams ar AU, un vēl jo vairāk – ja fiziskas slodzes ir motivētas ar priecīgām vēlmēm, tad nogurums ir patīkamas sajūtas.

 

*) „Pozīcija” – vairāku uztveru kopums, kas ir noformulēts nofiksētās vēlmes rezultātā.

 

*) „Stāvoklis” – uztveru kopums, kas formulējas vēl bez nofiksētām vēlmēm.

 

*) „[Šobrīd izmantojama] intensitātes skala” – TSP pieņemts izmantot 10 baļļu skalu, kur 1 ir dotās uztveres minimāla intensitāte, 10 – maksimālā. Tā kā prakses īstenošanas laikā uztveru intensitāte nepašaubāmi samazinās/pieaug, tad tiek skaitītas uztveres, kuras tika izdalītas pēdēja laikā (mēnesī, vairākos mēnešos).

 

*) „Skalas sablīvēšanās” – aptumšotu uztveru intensitātes pārvērtēšana, sakarā ar to vidējās intensitātes noturīgu samazināšanos. Tas, kas agrāk bija 3-4, kļūst par 10. Kas agrāk bija „vairāk par 4”, nokļūst  aiz desmitnieka robežas. Kas agrāk bija „ļoti vājš”, kļūst no 1 līdz 5.

 

*) „Būtisks” – tāds, kura intensitāte tiek atzīmēta vairāk par 5.

 

*) „Nozīmīgs” – tāds, kura intensitāte tiek atzīmēta no 3 līdz 5.

 

*) „Vienaldzīgi” – nav nozīmīgu vēlmju attiecībā pret to, par ko ir runa.

 

*) „Apgrūtinājums”, „grūtība” – tāda pozīcija vai stāvoklis, kad ir nepieciešamība pielikt būtiskas pūles, lai sasniegtu rezultātu.

 

*) „Vienkāršs” – tāds, pie kura nerodas apgrūtinājumi.

 

*) „Aktīva gaidīšana” – pozīcija, kuras sastāva ietilpst sekojošas priecīgas vēlmes:

1) vienotais mērķis [virzīts noteikta rezultāta sasniegšanai].

2) pv novēst mv, kas ir virzīts šī rezultāta sasniegšanu.

3) pv nerealizēt vājas un nenoturīgas pv, kas ir virzīta uz šī rezultāta sasniegšanu.

4) pv, lai atklātu intensīvas un noturīgas pv, kas rezonē ar vienoto mērķi un ir novirzītas uz starprezultātu sasniegšanu.

Aktīvās gaidīšanas pozīcija – prakses sekas, kuras mērķis bija kultivēt un palielināt pv un to pavadošas AU.

(Ka rezultātā rodas „dambja  efekts” – pv intensitāte un noturība palielinās, pastiprinās neatlaidība, patīkamas gaidas, nopietnība, izpaužas citas AU).

(Pie tam starpposmu soļu  pv var arī neuzrādīties pavisam! Bet tas nenozīmē zaudējumu, jo „vienotais mērķis” pastiprinās „aktīvās gaidīšanas” rezultātā, attīrās no mehāniskām sastāvdaļām, kas arī palielina rezultāta sasniegšanas iespējamību bez starprezultātu sasniegšanas).

 

*) „Izmocīta [darbība]” – ir mehāniskās vēlmes realizācijas un izpildīta, neskatoties uz būtiskām NE, kas rodas mv laikā.

 

*) „Uz priekšmetiem orientēta cilvēka darbība” – tā ir stipri-saistīto kompleksu atšķiršana, likumsakarību meklēšana to izpaušanās procesā, operēšana ar tiem, lai sasniegtu vēlamas uztveres.

 

*) „Priekšmets”, „radība”, „process” – loti stipri saistīto uztveru kompleksu apzīmēšana.

 

*) Priekšmeta, radības vai procesa attiecīga  „sagraušana”, „iznīcināšana”, „izbeigšana” – uztveru kopums, pēc kura pazūd vienlaicīgi (vai arī secīga, viena aiz otra) stipri-saistīto uztveru komplekss (īpaši, ja tas ir neatgriežami).

 

*) „Elementi” (vai „sastāvdaļas”), „uzvedības īpašības” (vai „rakstura, personības īpašības”), un „etapi” – izdalītie stipri saistītie kompleksi priekšmetā, radībā vai procesā, attiecīgi.

(Vēršu uzmanību, ka, ja operēt ar šiem terminiem piedāvātajās nozīmēs, tad ir skaidrs, ka „priekšmets”, nav tas pats kas „struktūra”, „radība” – „uzvedība”, un process” – „etapu secība” pat tajā gadījumā, ja izdalītie stipri-saistītie kompleksi ar sevi aptver visu izdalīto uztveru kompleksu izejas stipri-saistītā kompleksā. Var teikt savādāk: „apzīmēt” nav tas pats kas „uzzināt visu struktūru un īpašību pilnību”. Pieredzē viegli apstiprināsies tas, ka ja šobrīd ir kaut kāda uztveru kopuma izpaušanās, tad laikā, kad īstenosies aptumšojumu novēršanas prakse un AU kultivēšana (vai, attiecīgi priekšmetiem runājot, kad tie tiks izmeklēti) notiek sekojošas izmaiņas:

1) rodas jaunas atšķiršanas fiksācijas, pie tam pastāv apziņa (t.i. doma, kas rezonē ar AU), ka dota apziņa agrāk šajā vietā nebija. Tas ir atšķirošas spējas pastiprināšanās piemērs prakses rezultātā, ka arī cilvēka „attīstības” piemērs, t.i. kad parādās jaunas, viņam nezināmas uztveres.

 (Vai runājot attiecībā uz priekšmetu, mēs varam ieraudzīt jaunas uztveres tā rezultātā, ka:

a)                   ietekmējam to jaunā veidā – tas ir parastās dabīgi-zinātniskās izmeklēšanas rezultāts, it ka tas būtu  eksperimentālās fizikas vai psiholoģijas lauciņā,

b)                  ir pastiprināta eksperimentālās bāzes jauda (kas atbild par piederumu spējam u.c.), personības izpētes metožu efektivitāte utt.).

2) rodas jaunas atšķiršanu fiksācijas, pie tam ir apziņa, ka dotā atšķiršana arī agrāk ir bijusi šajā vietā. Tas ir patiesuma pastiprināšanas piemērs prakses rezultātā.

3) parādās jauni paņēmieni ka atšķirt stipri saistītos kompleksus izejas kompleksa sastāvā, kas var kalpot tam, ka tiks izveidotas jaunas hipotēzes, tālākās izmeklēšanas un jaunu uztveru atklāšana.

Tādā veidā, apzīmējot stipri-saistīto kompleksu ar vienu vai otru nosaukumu, es nevaru pieņemt, ka esmu nofiksējis visas atšķirtās uztveres, un, ka nākotnē neradīsies jaunu uztveru atšķiršana, kuru es iekļaušu stipri-saistītā izejas kompleksa struktūras sastāvā, ja tie apmierinās noteikumus, kas ir stipri-saistītajiem kompleksiem.

Ir elementāri augstākminēto piemērot konkrētiem piemēriem, es neapstāšos uz piemēriem, jebkurš to veiksmīgi izdarīs patstāvīgi. Tas, kas notiek ar TCP praktizējošiem, ir stipri-saistītā kompleksa ar nosaukumu „es”, „šī vieta”, „uztveru kopums šajā vietā” paplašināšanas un precizēšanas rezultāts.)

 

*) „Struktūra”, „raksturs” („personība”) un „secība” – elementu, rakstura īpatnību un, attiecīgi, etapu kopums.

 

*) „[Uztveru kopuma] apraksts”:

a) ”strukturālais uzvedības apraksts” – stipri saistīto kompleksu saraksts, kurus izdodas atšķirt šajā uztveru grupā (elementi, dotā uztveru kopuma uzvedības īpašības un tās elementi, etapi), un/vai

b) „rezonējošais apraksts”- uztveru saraksts, kas rezonē ar šo kopumu. Visbiežāk tiek izmantoti vārdu, tēlu apraksti (bet tikai ieraduma dēļ izdalīt stipri-saistītos kompleksus tieši šo uztveru grupu starpā).

(Strukturālā uzvedības apraksta trūkums ir ārkārtēji būtisks pamats uzskatīt, ka dotā frāze – nav apraksts, bet gan „poētisms” (sk. tālāk), jo:

1)                    ja cilvēks apraksta patiešām sevis izdalīto uztveru kopumu, viņš vienmēr ir spējīgs dot diezgan izvērstu strukturālās uzvedības aprakstu, jau pēc pirmajiem dotu uztveru izpaušanās gadījumiem, t.i. aprakstīt to izpaušanās daudzas detaļas.,

2)                    viņš ir spējīgs ne tikai ”dot šādu aprakstu”, bet viņam pilnīgi noteikti rodas šāda vēlme tajā gadījumā, ja dotās uztveres ir apgaismotas vai arī satur sevī apgaismotus elementus, etapus.)

 

*) „AA-rezonanse” – parādības apzīmējums, kas sastāv no tā, ka ir stipra rezonanse starp AU parādīšanos un starp vēlmi to aprakstīt.

 

*) „Definīcija” – stipri-saistītā kompleksa apraksts, ko es saukšu šajā terminā.

 

*) „Definīcijas precizēšana” = stipri-saistīta kompleksa apraksta precizēšana, ka tiek apzīmēts ar šo terminu, t.i.:

a) stipri-saistīto kompleksu pārskaitījuma precizēšana

b) uztveru piemeklēšana, kas vairāk rezonē ar dotām uztverēm (uztveru kopumu).

 

*) „Diezgan precīza definīcija”: tāda, kad uz doto brīdī nav priecīgas vēlmes to precizēt, bet tā izmantošana noved pie prāta skaidrības (un iespējams rezonē ar AU).

 

*) ”Vārds-parazīts” – vārds, kas nav termins, t.i. tā nozīme nav noteikta. Vārdu-parazītu izmantošana runā automātiski to padara par nesakarīgu, par tādu, kurai nav nozīmes, kurai nav saprāta skaidrībai, kas nerezonē ar AU skaidrību.

(Ikdienas valodā šādu vārdu gandrīz nav, jo vārdi „krēsls”, „galds”, „saslaucīt”, „atnest” dažādi cilvēki noteiks ļoti līdzīgi, ja uzdos sev tādu mērķi, jo šie vārdi ir diezgan precīzi noteikti jau ar pašu to pielietošanas veidu kontekstā. Tas pats ir raksturīgs arī fiziķu sarunai par fiziku, inženieru par izstrādājamo aparātu, mehāniķu par remontējamo dzinēju utt. Tas ir saistīts ar to, ka ikdienas un profesionālajā darbībā cilvēki vēlas iegūt rezultātu, un ir spiesti saprasties viens ar otru diezgan precīzi, jo savādāk rezultāts netiks sasniegts, ko visi uzreiz arī ieraudzīs. Tajā, kas  saistās ar cilvēka psihiskās darbības aprakstu, vārdu-parazītu ir milzīgs skaits – bieži vien gandrīz 100%. Tas tiek skaidrots ar to, ka cilvēkiem nav vēlēšanās saņemt rezultātu vēlamo stāvokļu panākšanas veidā, un nav vēlmes pārbaudīt – vai kāds ir saņēmis rezultātu vai nē. )

 

*) „V-parazīti” („vīrusu parazīti”) – vārdi-parazīti, attiecībā uz kuriem, to izmantojošiem cilvēkiem ir nepamatota pārliecība, ka viņi zina, ko šis vārds nozīmē. Piemērs: „vajag”, „palīdzība”, „labi”, „ļaunums”, „taisnīgums”, „pareizi” u.c. T.i. cilvēki pat neapzinās to, ka dotais vārds – ir vārds-parazīts (un bieži vien pat nevēlas to apzināties, jo vēlas atbalstīt trulumu, nevēlas izjust skaidrību).

 

*) „S-parazīti” („standarta parazīti”) – vārdi-parazīti, attiecība uz kuriem, cilvēkiem bieži vien ir skaidrība, ka tie neko konkrētu nenozīmē. Piemēri: uzmācīgas piebildes kā „nu”, „it ka”, „šitais”, „ka tas bij’”, „nozīmē”, kaut kāds”, „principā”, „tāpat”, „kaut kā”, „kopumā”.

 

*) „N-parazīti” („[pseido]-zinātniskie žargonismi”) – vīrusa parazītu paveids: vārdi, kas pēc to cilvēku domām, kas viņus izmanto, padara teikto par svarīgāku, jūtamāku. N-parazīti palielina SNA un narcismsu runātajam, ka arī ir domāti tam, lai sarunu biedrs izjustu SPS, apspiestu vēlmi iebilst, patstāvīgi domāt, lai akli pārņemtu runātāja koncepciju. Reizēm n-parazīti tiek izmantoti abpusējas SNA stiprināšanai, kopīgai ieslīdēšanai apdullinošajā pašapmierinātumā, trulumā. Piemēri” „patiešām”, „kopumā”, „gribētos teikt, ka…”, „jā, bet…”, „kaut kā tā”, „uzskatīsim, ka”, „saskaņā ar kaut kādiem pētījumiem..”, „kaut kāds filozofs jau … gadsimtā teica, ka…”, „vispārzināms ir tas, ka…”, „pēc mana subjektīvā viedokļa…”, „objektivitātes dēļ jāsaka…”, „jāsaka, ka…”, „atļaujiet, bet…” utt. Miljoni cilvēku uzskata sevi par intelektuāli attīstītām un svarīgam personām, jo šādu frāžu ir milzīgs daudzums.

 

*) „K-parazīti” („komunikatīvie parazīti”) – fonētiskās, virzošās, uzmācīgās piebildes runai:

1) viegla sākuma līdzskaņa dubultošana frāzē: „llūk ko es jums teikšu…”

2) spēcīgāka, nekā parasti acu plakstiņu pietaisīšana frāzes sākumā

3) platāka, nekā parasti acu bolīšana

4) pēdējā patskaņa vilkšana starp frāzes daļām: „es domāju kaa…”

5) dažādi „e..”, „m…”.

6) dažādo uzmācīgo  kustību uzspiešana runas laikā – sejas šķobīšana, vilkšana un daudz kas cits.

 

*) „Poetisms” – vīrusu parazītu paveids: vārdi-parazīti, kuri tiek izmantoti trigeru veidā PE un NE izjušanai.

 

*) „Pašapmāns pēdiņās” – ļoti bieži sastopama pašapmāna forma, kuras laika vārds-parazīts tiek ņemts pēdiņās un šādā veidā tiek izmantots tieši tāpat kā tas tika izmantots agrāk! Pie tam cilvēks domā: „es taču šo vārdu esmu pielietojis pēdiņās, tātad, es saprotu, ka tas neko nenozīmē”. Bet prieks tam tad rakstīt to, kas neko nenozīmē? Kāpēc tad frāzes „viņš man ir „palīdzējis”” vietā neuzrakstīt „viņš man ir „jsdgfj”? Šo jautājumu viņš sev uzdod un apspiež prāta skaidrību tajā, ka turpina izmantot vārdu-parazītu.

 

*) „[Cilvēka] izpaušanās” – cilvēka rīcību kopums.

(Lai nesarežģīt formulējumus, es pēc noklusējuma runāšu par cita cilvēka izpaušanos un pieņēmumiem attiecībā pret citu cilvēku, kaut gan to pašu var teikt arī par sevi pašu, kad atceries sevi, t.i. kad ir uztveru kopums, ko tu apzīmē kā „tas ar mani ir bijis”.)

 

*) „[Cilvēka] uzvedība” – [cilvēka] darbību kopums, atšķiramas kā stipri-atšķiramais komplekss.

 

*) „Ārējie faktori” (vai „noteikumi” vai „apstākļi”) – uztveru kopums, kas neietilpst manis izmeklētajos stipri-saistītos kompleksos. Piemēram, ja es vēlos interpretēt meitenes uzvedību, kura ir drūmi uz mani paskatījusies, tad ir nepieciešams ņemt vērā tādus ārējos faktorus, kā viņas greizsirdīgā vīra klātbūtni, viņas roku raustošu bērnu un daudz ko citu. Rezultātā pirmā interpretācija „es viņai nepatīku” var diametrāli nomainīties uz pretējo: „viņa domā – kāda viņa ir muļķe, ka tā vietā, lai izklaidētos ar tik foršu skuķi ka es, spēlē kārtīgas precētas dāmas lomu”.

 

*) „Pamatojumi” [interpretācijām, pieņēmumiem]” – kuru izpausmes tu jau agrāk esi daudzreiz novērojusi (sevī vai citos), un pamanīji, ka tie vairāk vai mazāk bieži (tajā skaitā atkarībā no to esamības vienos vai otros faktoros) tiek pavadīti vai nu ar tām uztverēm, kuras tu arī domā, vai ar citām uztverēm, kuras, savukārt, jau bieži tiek pavadītas ar tām uztverēm, kuras tu domā.

 

*) „Pieņēmums” – prata slēdziens, secinājums par kaut kā augstu iespējamību, kas ir būvēts uz pieņēmumiem [esošo novērojumu un zināmu likumsakarību veidolā].

 

*) „[Cita cilvēka izpausmju] interpretācija”  - pieņēmumu privātais gadījums – tas ir pieņēmums par to, kādas uztveres [citā cilvēkā] nāk līdzi kādām [viņa]  izpausmēm.

Paziņojot par to, ka ir pamatojumu pieņemt kādas uztveres citā uztverē, ir nepieciešams:

a)     norādīt uz tā izpausmēm

b)     saskaņa ar šo izpausmju un to pavadošo uztveru esošo novērojumu pieredzi apstākļos, kas ir tuvi novērotajiem, noskaitīt iespējamās interpretācijas.

(Runājot par „uztverēm citā cilvēkā” ir nepieciešams nezaudēt skaidrību tajā, ka pats jēdziens „cits cilvēks” ir ne kas cits, kā MANU uztveru apzīmējums. Visas uztveres – tās ir tikai „manas” uztveres, t.i. tikai tas, kas tiek atšķirts un fiksēts šajā vietā, un „cits cilvēks”, „cita cilvēka izpausmes” – tie ir „manu” uztveru apzīmējumi, kas ir stipri-saistītie kompleksi. Atsperoties no augstākminētajiem spriedumiem, būtu kļūdaini būvēt modernas koncepcijas par „realitāti”, „ilūziju”, „vientulību”, jo šie vārdi ir vārdi-parazīti, t.i. tādi, kuriem nav noteiktas nozīmes, un kas tiek izmantoti ka kādi koncepcijas elementi [viltus, nepamatoti]).

 

*) „Adekvāts” – tāds, kas atbilst esošiem pieņēmumiem, novērojumiem.

 

*) „Zaudējuma analīze” – pielikto pūļu fiksācija, uztveru sastāva maiņa pūļu, seku procesā. Likumsakarību meklēšana, pieņēmumu formulēšana par zaudējuma iemesliem, izpētes veikšana. Zaudējuma analīze – veids, ka sasniegt skaidrību, padarīt pūles par efektīvākām, palielināt rezultātu sasniegšanas iespējamību.

*) „Nepieciešams [rezultātu sasniegšanas] „ – tāds, bez kura, attiecīgi pieņēmumiem, nav iespējams sasniegt rezultātu.

*) „Meli” – mehāniskās vēlmes realizācija meklēt informāciju par savām uztverēm (neatkarīgi no metodes – akcentu novirze, izplūduma ienešana, samaiņa u.c.)

 

*) „Dezinformācija” – priecīgas vēlmes realizācija meklēt informāciju savās uztverēs (neatkarīgi no metodes – akcentu novirze, izplūduma ienešana samaiņa u.c.) Dezinformācijas tipiskie mērķi:

1) treniņsituācijas radīšana citam praktizējošam, kad ir pamats pieņemt, ka viņam ir šādu situāciju priecīga vēlme,

2) treniņsituācijas radīšana sev,

3) aizsardzība no citu cilvēku agresīvas darbības

(Tipisks aptumšojums: pieņemt savus melus par dezinformāciju. Risinājums – rūpīgi izmeklēt savas uztveres, veicināt vēlmi palielināt patiesīgumu, ieņemt pozīciju „es šobrīd esmu patiess”, vērsties pēc palīdzības pie cita praktizējoša, lai viņš tevi izmeklētu).

 

*) „Dzeloņi” – izpausmes, kuri kalpo par pamatu pieņemt cilvēkā uztveres, kas neatbilst taviem priekšstatiem par šo cilvēku.

 

*) „Odziņas” – izpausmes, kas kalpo par pamatojumu pieņemt cilvēka uztveres, kas atbilst tavam priekšstatam  par šo cilvēku.

 

*) „Izspiešanas” – tā ir mehānisko vēlmju realizācijas:

a) neatšķirt „dzeloņus” cilvēkā.

b) apspiest atmiņas par cilvēka izpausmēm, ja ir pieņēmumi, vai pat pārliecība tajā, ka rezultātā atklāsies „dzeloņi”.

c) apspiest prāta darbību spriežot pēc cilvēka izpausmju analīzes, ja ir pieņēmumi vai pārliecība tajā, ka šīs analīzes rezultātā atklāsies „dzeloņi”.

d) interpretējot cilvēka uzvedību apspiest domas, kas ved pie nevēlamiem variantiem, lai cik arī tie nebūtu acīmredzami.

 

*) „Klāt piezīmēšana”, tā ir mehānisko vēlmju realizācija:

a) radīt viltus pārliecību tajā, ka tu cilvēka atšķir „odziņas”.

b) radīt viltus pārliecību tajā, ka ir atmiņas par „odziņu” atšķiršanu viņā.

c) iniciēt prāta darbību ar loģisko sakaru kaitējumu (pat ļoti acīmredzamu), ja rezultātā tiks izdarīts secinājums par to, ka cilvēkā ir „odziņas”.

d) interpretējot cilvēka uzvedību atbalstīt tikai tās domas, kas ved pie vēlamiem variantiem.

 

*) „Izmeklēšana” – zemāk noteiktais darbību kopums, kas ir virzīts uz to, lai sasniegtu prāta skaidrību par „izmeklējuma objektu” – stipri-saistīto kompleksu.

Lai varētu saukties „izmeklēšana”, darbību kopumam ir jāiekļauj sevī kā minimums:

a)     izmeklējuma objekta noteikšanu

b)    „izmeklēšanas veida” noteikšanu – darbību skaidrs pārskaitījums, kuru realizācija, saskaņā ar esošiem pieņēmumiem un minējumiem, var novest pie tādam izmeklējamā objekta izmaiņām, ka to analīze palīdzēs sasniegt prāta skaidrību par iemeklējamo objektu

c)     „izmeklēšanas starprezultātu” fiksāciju:

*) veiktas darbības,

*) izmeklēšanas objekta izmaiņas,

*) radušies pieņēmumi,

d) „izmeklēšanas rezultātu” fiksāciju – panāktās skaidrības noskaitījums

*) Vēl viens veids ka noteikt „izmeklēšanu” – manis interesējoša jautājuma formulēšana un atbildes meklēšana uz to ar novērojumu un  izmēģinājumu palīdzību.

 

*) „Argumenti” – frāzes, kuras:

1) ir būvētas skaidri un viennozīmīgi,

2) apraksta novērojumus un to analīžu rezultātus, kuriem ir sakars ar apspriesto tēmu,

3) izpauž noteiktu pozīciju – piekrišanu, nepiekrišanu, daļējo piekrišanu, piebildi, jaunu viedokli, labojumu un tml.

 

*) [Mehānisko vēlmju] „izsmelšana”:

1) mehānisko vēlmju daudzkārtēja realizācija (dažreiz pārlieku liela),

2) realizācijas procesa izmeklēšana

3) seku fiksācija

4) stipri-saistīto kompleksu meklēšana sekās un to izmeklēšana.

 

*) „Vēlmju selekcija”:

a) vēlmju fiksācija

b) to nošķiršana uz priecīgām un mehāniskām

c) pūļu veikšana mv novēršanai un pv realizācijai.

 

*) „[Mehānisko vēlmju] pussagrūšana” – (vidējā) mehāniskās vēlmes intensitātes vājināšanās (aptumšojumu novēršana un AU veicināšana izsmelšanas un selekcijas prakses kopīgas ietekmes rezultātā) līdz tādai stadijai, kad priecīga vēlme novērst šo mehānisko vēlmi kļūst noteikta, noturīga, un pārspēj ieradumu izjust šo mehānisko vēlmi manāmā gadījumu skaitā.

 

*) „Prātīgs” – tāds, attiecība uz kuru ir pamats domāt, k tā pielietošana palielinās rezultāta iegūšanas iespējamību.

 

*) „Optimālais” – tāds, attiecība uz kuru ir pamats domāt, ka tā pielietošana vai ietekme novedīs pie rezultāta panākšanas vēlamāko raksturu – piemēram, ātrākā vai pilnīgākā veidā. T.i. „optimālais” – tas ir visprātīgākais.

 

*) „Rezultatīvs”, „efektīvs” – kura pielietošana ir novedusi pie rezultāta.

 

*) „Kļūda” – nepareizs lēmums, kuras iemesls ir treniņa trūkums spriedumos, pamatojumu meklēšana un analīzē utt., un nevis kā aptumšojumu sekas, tādu kā NE, mehāniskas vēlmes, koncepcijas.

 

*) „Trulums” – priecīgas vēlmes trūkums (zem aptumšojumu ietekmes) atšķirt uztveres, un, ka iemesls tam, prāta skaidrības priecīgo vēlmju zaudēšana.

 

*) „Pārdabiska piepūle” – ārkārtīgi augstas intensitātes piepūle (9-10 pēc tekošas intensitātes skalas un vairāk), kad dari kaut ko (t.i. maini uztveres) neskatoties uz pārliecību tajā, ka tu to nevari darīt.

 

*) „Negatīvā dominante” – tāda NE vai NF, ar ko cilvēks ir tik ļoti samierinājies, ka nevar pat iedomāties sevi ārpus tiem, pārstāt fiksēt to, ka tos pastāvīgi izjūt, un pat ja viņam ir vēlme atrast izpaustās NE un NF viņš tos nevar izdalīt bez ilgām sevis izmeklēšanām un bez aptumšojumu novēršanas pūlēm.

(Šāda negatīvo dominanšu īpašība nav šķērslis praksei, jo vienmēr ir liels fiksēto aptumšojumu daudzums, kuru novēršanas procesā arī stiprinās atšķiršanas iemaņas, rodas iespēja izdalīt un novērst negatīvo dominanti).

 

*) „Nevainojama NE novēršana” – novēršana, kas ir īstenota par 0,5 sekundes un ātrāk.

 

*) „NE izstumšana” – vienas NE nomaiņa uz otru NE vai PE emociju. Piemēram, kauna vietā tu sāc izjust agresiju vai sarkasmu. Neved pie atbrīvošanos no aptumšojumiem.

 

*) „NE [ārējās]izpausmes” vai „NE pazīmes” – uzvedības elementi, kas ir pamats (citiem un pašai tev) tevī iedomāties NE (mīmika, intonācija, žesti, vārdu nozīme utt.)

 

*) „NE nosišana” – ātra (mazāk par 2-3 sekundēm) NE intensitātes vājināšana novēršanas pūļu pielikšanas rezultātā.

 

*) „NE apspiešana” – sekojošo vēlmju kopuma rezultāts:

1) ir vēlme izjust NE, bet tā ir stiprāka par vēlmi novērst NE (vai arī vēlmes novērst NE vispār nav)

2) ir vēlme noslēpt NE pazīmes

3) patiesīgums ir ļoti vājš (vai tā vispār nav)

4) dažkārt ir NE nosišana (ja ir vāja vēlme novērst NE)

NE apspiešana pastiprina NF un NES intensitāti, NA.

 

*) „Vēlmes apspiešana” – mehāniskās vēlmes realizācija vājināt vēlmes intensitāti vai atteikties no tās realizācijas.

 

*) „Noklusēšana” – vēlmes apspiešana (ka priecīgas tā arī mehāniskas) izteikt savu pozīciju (savu attieksmi), paziņot par savām uztverēm.

 

*) „Nevainojama darbība” – priecīgas vēlmes realizācijas procesa jebkurš etaps vai jebkurš process, kas sastāv tikai no nevainojamiem etapiem.

 

*) „Bēgšana uz slēpni” – NE novēršanas vietā tu izstumj domas par to, ka izjūti NE, apspied to fiksāciju, mēģini izstumt NE ar PE palīdzību.

 

*) „Lejupslīde [praksē]” – stāvoklis, kad aptumšojumu vēlme ir daudz stiprāka par AU vēlmi.

 

*) „Ielipšana [iekš NE]” – ir doma „tagad ir NE”, ir vāja vēlme pārstāt izjust NE, bet tā spēks ir nepietiekams, lai pārsvērtu ieraduma spēku izjust NE un mehāniskās vēlmes turpināt izjust NE.

 

*) „Liela sarkana poga” („LSP”) – iedomāta darbība, ar kuras palīdzību cilvēks, kurš ir ielipis NE, sapņo bez NE novēršanas pūlēm atbrīvoties no tām un izjust AU. Piemēram, apsēsties pozā, izlasīt mantru, nopirkt indulģenci utt. Bet tāpēc, ka visas šīs darbības nav NE novēršanas un AU veicināšanas pūles, tad rezultāts nevar tikt sasniegts.

 

*) „Nekas-nenotiek krīze” („nn krīze”) – stāvoklis, kad netiek fiksētas stipras NE, bet nav arī AU. Nav priecīgo vēlmju, nav stipru mehānisko velmju. Nav skaidrs – ko gribas darīt. Nav patīkamu gaidu, nekas neinteresē.

(Lai izbeigtu nn krīzi, jāsāk izdalīt un novērst pat „vissīkākās” NE un veicināt AU, ar formālo prakšu palīdzību).

 

*) „Konservatīvas prakses” – uztveru nomaiņas darbības, trenējoties to izpildīšanā tu stiprini ieradumu mainīt uztveres un gribēt tās mainīt. Piemēram, ieraduma smēķēt novēršana, vai jebkura sīka ikdienas ieraduma nomaiņa var izrādīties ne pavisam vienkāršs uzdevums, bet tomēr tas ir daudz vienkāršāk, nekā iemācīties NE novēršanas pūles, jo, pirmkārt, NE izjušanas spēks ir milzīgs, otrkārt, mehāniskās vēlmes spēks izjust NE ir milzīgs, treškārt, narkoloģiskā atkarība no NE ir milzīga.

 

*) „Formālā prakse” („FPR”) – darbības, kuras:

1) tiek izpildītas daudzas reizes un blīvi, sērijām

2) ir nevainojamas

3) tiek pavadītas ar atcerēšanos par AU (vēlams)

4) tām ir mērķis (tiešs vai netiešs) AU radīšana vai stiprināšana

5) rezonē ar AU (vēlams)

6) tiek fiksētas (vēlams rakstiski)

 

*) „Atcerēšanās panākšana” – formālo prakšu kopums, kas veicina to, lai atcerēšanās tiktu izpausta biežāk, blīvāk, intensīvāk. Pie tām tiek attiecinātas „vēlmju skaļa izrunāšana” (kā darbības procesa laikā, tā arī ārpus tā), ik-5 minūšu atcerēšanās blīvuma fiksācija u.c.

 

*) „Nodarbošanās ar finiera praksi” – imitēt nodarbošanos ar vienu vai otru praksi, veicot darbības (piemēram, izrunājot skaļi), kas ir motivētas nevis ar pv, bet gan mv (piemēram vēlme iegūt AU, novēršot pelēkumu, radīt iespaidu utt. Vai arī izejot no koncepciju „plāniem” par to, ka „ir jānodarbojas ar praksi” utt.)

 

*) „Iedzīt sevi [kādas prakses veikšanā]” – tik bieži imitēt vienu vai otru praksi, ka pv to īstenot tik ļoti vājinās, ka nevar pārvarēt mv, vājuma inerci un pārstāj realizēties.

 

*) „Izmantot [cilvēku]” – realizēt savas vēlmes attiecībā uz cilvēku vai viņa klātbūtnē, izmantojot to, ka viņš atklāti nesludina par savu nevēlēšanos, lai tu to darītu, pie tam

1) neinteresējoties par to – kāpēc cilvēks tev neatsaka,

2) nepaziņojot tam cilvēkam, ka tu realizē savas vēlmes, izmantojot to, ka viņš tev neatsaka, un, ka tev nav vēlēšanās patstāvīgi izdibināt – kāpēc tieši viņš neatsaka.

 

*) „Stalkings” – nevainojamas NE novēršanas treniņa prakse un AU radīšana situācijās, kad maksimāli tiek kaitēts tava nozīmīguma apziņai (TNA).

 

*) „Sociālais eksperiments” – darbību veikšana, uz kurām apkārtējie cilvēki vēlas negatīvi reaģēt, ar mērķi atstrādāt nevainojamu NE novēršanu, pirmkārt bailes no NA, agresijas, nicinājuma no cilvēku puses. Atšķirība no stalkinga ir tajā, ka tas nav trieciens pa SNA, bet punktu iedarbība, kas ir stipri ierobežota laikā – nav SNA vētra, bet kaujas izlūkošana.

 

*) „Askētisms” – nevainojamas NE novēršanas prakse (pirmkārt  SŽ) un AU radīšana situācijās, kad pastāv intensīvas nepatīkamas (vai sāpīgas) [fiziskas] sajūtas (pie tam ir nepieciešams sekot tam, lai neizdarītu neatgriezenisko kaitējumu fiziskajam ķermenim, t.i., lai nesagrautu to stipri-saistīto sajūtu kompleksu, ko mēs saucam par „savu ķermeni”, un tajā arī nav nepieciešamības – ir ļoti daudz iespēju izjust intensīvas nepatīkamas sajūtas, provocējot sevi uz SŽ, pilnīgi drošos izmēģinājumos).

 

*) „Purnu viedoklis” [par kādu cilvēku]”. Ir iespēja runāt par „purnu viedokli” par kādu un „purnu attieksmi” pret kādu nekādi ne partejisku, obligāto viedokli, bet kā par statiski ticamu parādību. Purni – ārkārtēji brīvi domājošas un jūtošas radības (salīdzinājumā ar parastiem cilvēkiem, kas nenovērš aptumšojumus), jo kultivē brīvību no aptumšojumiem, domāšanas neatkarību, priecīgas vēlmes, AU. Purniem „sekošana partijas līnijai” – ir neiedomājama, šis aptumšojums ir nesavienojams ar praksi, ar AU.

Var likties pārsteidzoši vai aizdomīgi, ka 90-100% gadījumos purnu viedokļi attiecībā pret kādu jauniņo vai potenciālo asti vai potenciālo purnu pilnība sakrīt. Tas ir, ja vienam purnam interesē kāds jauniņais, tad 90-100% gadījumos viņš interesē arī pārējiem 90-100% purnu, bet ja kāds uzskata, ka kāds jauniņais – ir potenciāls purns, tad tāpat uzskata arī 90% gadījumos arī 90-100% citu purnu, un nevis vienkārši „Uzskata”, bet izjūt pv palīdzēt viņam praksē. Bet tas nav pārsteidzoši, jo nodarbojoties ar praksi, purni iegūst augstu saprāta skaidrības pakāpi un AU-skaidrību, brīvību no klāt piezīmēšanām. Pamazām stiprinās arī spēja atšķirt uztveres cilvēkā, kad uzkrājas personīgā pieredze praksē un jauniņo, astu un purnu novērojumiem.

 

*) „Jauniņais [TCP]” – tas, kurs izsūta atskaites par savu praksi mazāk par 3 mēnešiem (neskatoties uz purnu komentāriem).

(Parasti pirmās jauniņo atskaites parāda viņos lielu nepatiesīguma, melīguma, impotences, audzināšanas, neiecietības, laipnības u.c. pakāpi – tā ir ierasta lieta iesācējos. Tāpēc purnu komentāri, kad viņi atklāj visus šos aptumšojumus, parasti izsauc iesācējos NE vētru – kā plēsošo, tā arī saspiedošo. Ja jauniņais tās pārvar, turpinot panākt patiesīgumu, brīvību no aptumšojumiem, viņam ir iespēja kļūt ka minimums par mūžīgo iesācēju. Lai gan bieži notiek tā, ka jauniņais it kā neizpauž stipras NE, turpina sūtīt atskaites gadiem ilgi (!), bet pret viņu purniem nav intereses – nerodas pv komentēt, ietekmēt – atskaites ir „nedzīvas”, formālas, tajās netiek atspoguļota cilvēka vēlme mainīties. Dažreiz purnu komentāri iekrīt ir kā ķieģeļi ķīselī – ķīselis savienojas virs ķieģeļa un nav pat viļņa).

 

*) „Mūžīgais iesācējs [TCP]” – tas, kurš:

a) izsūta savas prakses atskaites un/vai piedalās jauniņo konferencē ilgāk par 3 mēnešiem

b) pēc purnu viedokļa, viņam ir ļoti stipra apmierinājuma vēlme un ļoti vājš patiesīgums (1-2) (pats viņš uzskata sevi par pietiekami atklātu, kaut gan var teikt pilnīgi pretējo, lai atstātu iespaidu uz praktizējošiem un pašam uz sevi par savu „atklātumu”). Ļoti stipra vēlme pēc SNA un SPS, ir iespējama bieža sāncensība, aizsargpozīcija, nevelēšanās atteikties no klāt piezīmēšanas un koncepcijām (neskatoties uz paziņojumiem par pretējo), kas izpaužas neskaitāmos klāt zīmējumos (bieži vien milzīgos), un maniakālajās velmēs izmantot koncepcijas runā un domāšanā. Bieži izpaužas agresija 2-5 pret purniem(un reti viņš pats to pamana) (ka daļa no aizsargpozīcijas – t.i. atbildot uz komentāriem, jautājumiem). Laika attiecība, kurš ir pavadīts atsvešinātība pret purniem pret laiku, kas tika pavadīts simpātijā, tieksmē uz viņiem, ir mazāka par 1.

c) neatlaidīgi paziņo, ka vēlas praktizēt, un mēnešu un gadu garumā taisa atskaites, veic vienas vai otras prakses.

d) lai gan ļoti lēni, bet notiek izmaiņas. Tas drīzāk atgādina sava cietuma sienu izdaiļošana, nevis mēģinājumu tās sagraut. Noturīgas, zīmīgas izmaiņas var nofiksēt mūžīgajā jauniņajā reizi pusgada vai gadā. Neizjūt izmisumu no tā, ka viņš gandrīz nemainās.

e) katra dotajā brīdī, parasti tikai 10-20% purnu izjūt priecīgas vēlmes palīdzēt mūžīgo jauniņo praksēs – komentēt, uzdot jautājumus, piedāvāt eksperimentus, izskaidrot, stāstīt utt. Bet viņiem arī tas ir vairāk nekā pietiekami – viņu izmaiņu temps ir pārāk zems, lai ietilpināt lielu ietekmes apjomu.

f) AU izjūt tik reti (daži īsi uzliesmojumi nedēļā), ka nevar panākt rezonējošus aprakstus, un viņa aprakstu purniem nerezonē ar AU. Lejupslīdes ilgst nedēļām ilgi, pat mēnešiem ilgi.

 

*) „Aste” – tas, kurš:

a) izsūta atskaites par savu praksi un/vai piedalās jauniņo konferencē un/vai personīgi kontaktējas ar purniem ilgāk par 3 mēnešiem

b)pēc purnu domām, viņa patiesīgums ir 3-5, ar uzliesmojumiem līdz 8 (viņš pats sevi uzskata par patiesu uz 3-5), izlēmības un neatlaidības periodi (vairākas dienas, nedēļu) (uz 3-6) nomainās uz ilgām lejupslīdēm (uz vairākām dienām, 1-2 nedēļām).

Apmierinājuma vēlme vidēji 5, vienādā proporcijā ar tieksmi, izlēmību veicināt AU un novērst aptumšojumus. SNA vai SPS ir stipras, bet 20-50% laika tiek vesta patiesa cīņa pret tiem.

Klāt piezīmējumu un koncepciju novēršanas darbs kaut arī lēni, bet tiek īstenots.

Dažreiz izpaužas atsvešināšanās pret purniem (kā daļa no aizsargpozīcijas – t.i. atbilde uz komentāriem, jautājumiem), bet aste to vērtē ka smagu aptumšojumu, ir stipra vēlme novērst šo aptumšojumu. Laika attiecība, kas tika pavadīts atsvešinātībā no purniem pret laiku, kas tika pavadīts simpātijā, tieksmē pret tiem, ir mazāka par 0,2.

c) neatlaidīgi paziņo, ka vēlas praktizēt, un mēnešu un gadu garumā taisa atskaites, veic vienas vai otras prakses.

d) lai gan ļoti lēni, bet notiek izmaiņas. Tas drīzāk atgādina sava cietuma sienu izdaiļošana, nevis mēģinājumu tās sagraut. Noturīgas, zīmīgas izmaiņas var piefiksēt astē reizi 1-2-3 mēnešos. Dažreiz aste izjūt vilšanos no tā, ka gandrīz nemainās, izlēmības un neatlaidības uzliesmojumus, un tad viņš rīko vētras, pieliek pārdabiskas pūles praksē, kas noved pie izmaiņu paātrināšanas, pie daļējas cietuma sienu sagraušanas.

e) katra dotajā brīdī, parasti 20-50% purnu izjūt priecīgas vēlmes palīdzēt astu praksē – komentēt, uzdot jautājumus, piedāvāt eksperimentus, izskaidrot, stāstīt utt. Un viņiem ar to ir vairāk nekā pietiekami – viņu izmaiņu temps ir pārāk zems, lai ietilpinātu lielu ietekmēšanas apjomu, pie tam ir savas priecīgas vēlmes spiediens nodarboties ar praksi.

f) AU neizjūt bieži (vairāki īsi vai vidēji gari uzliesmojumi dienā), var panākt rezonējošo aprakstu, un viņa apraksts bieži rezonē ar AU purniem.

g) reizēm izjūt velmi nodarboties ar formālām praksēm, īpaši AU veicināšanas praksēm.

 

*) „Purns” – tas, kurš:

a) ir aste ne mazāk par pusgadu

b) patiesīgums – 5, ar uzliesmojumiem līdz 8, izlēmības un neatlaidības periodi (dažas dienas, 1-2 nedēļas (uz 3-6) nomainās ar lejupslīdēm (uz vairākām dienām). Kad uznāk kritums, purns to „nenogaida”, bet aktīvi izmeklē, meklē un pielieto pārvarēšanas metodes.

Apmierinājuma vēlme vidēji ir 2-5, būtiski vājāka par izlēmību veicināt AU un novērst aptumšojumus. SNA un SPS ir vidējas, un 50% laika notiek cīņa ar tiem. Darbs piezīmējumu un koncepciju novēršanā tiek vests aktīvi.

Reti parādās atsvešinātība pret purniem, norūpēšanās pret viņu viedokļiem un vērtēts kā smags aptumšojums, pastāv stipra vēlme novērst šo aptumšojumu. Simpātija pret purniem reizēm sasniedz pieķeršanos, pat ekstāzes.

Koncepciju apskatīšana purniem nav „tabu”, nav aizliegto tēmu – jebkuru jautājumu viņa ir gatava izmeklēt un izpētīt, neiestingstot SNA vai atsvešināšanā vai citās NE.

d)    daudzu mēnešu vai gadu garumā taisa atskaites, veic vienas vai otras prakses. Purns ir pārliecināts, ka neskatoties ne uz kādam lejupslīdēm viņš nekad neizbeigs tiekties pie brīvības no aptumšojumiem un pie AU sasniegšanas (un tā tas ari ir uz doto brīdi).

e)     Lai arī lēni, bet izmaiņas notiek. Uz 50% tas atgādina sava cietuma sienu izdaiļošanu, uz 50%mēģinajumus tās sagraut. Noturīgas, nozīmīgas izmaiņas purnā var fiksēt reizi 1-2 nedēļās, mēnesī. Nereti purns izjūt vilšanos no tā, ka lēni mainās, izlēmības un neatlaidības uzliesmojumi (līdz pat ekstāzei), un tad viņa rīko vētras, veic pārdabiskas pūles praksē.

f)      Katrā dotajā brīdī, parasti 80% purnu izjūt priecīgo vēlmi palīdzēt purnu praksei – komentēt, uzdot jautājumus, piedāvāt eksperimentus, izskaidrot, stāstīt utt., pie tam pats šādas ietekmes apjoms ir būtiski mazāks, nekā jauniņo un astu ietekmēšanas apjoms, jo purns pats jau daudz ko zina par praksi un par sevi, par to, ka veicas praksē citiem purniem, astēm un jauniņiem, viņas pieredze ir liela un aug diezgan ātri, tā kā citu purnu reta uzmanība viņiem ir pietiekama, ka arī savas priecīgas vēlmes spiediens nodarboties ar praksi ir pietiekami liels un pastāvīgs.

g)     AU izjūt bieži, reizēm intensīvi un blīvi (var būt daudz īsu vai vidēji garu uzliesmojumu dienas laikā, nepārtrauktu AU periodi, kas ilgst vairākas minūtes, var būt vairāku stundu ilgs apgaismotais fons, parādās ekstāzes AU pieredze). Purns var bez būtiskam pūlēm izvēlēties rezonējošus ar AU aprakstus, un viņas apraksti bieži rezonē ar purnu AU. Bieži izjūt priecīgu vēlmi palīdzēt praksē citiem purniem, astēm, jauniņiem.

(„Izjust pret kādu simpātiju” – tas nozīmē, ka kāda izpausmes ir apgaismotais faktors simpātijai tevī, tāpēc nav brīnums, ka pret astēm, purniem un purnu drakoniņiem uzjūt simpātiju biežāk un intensīvāk, nekā pret mūžīgiem jauniņiem, bet priecīga vēlme palīdzēt ir neatkarīga uztvere, un var intensīvi izpausties pat pret to, kura izpausmes ļoti vāji rezonē dotajā brīdi ar AU purnā.)

h)     bieži izjūt priecīgu vēlmi nodarboties ar formālām praksēm, īpaši ar AU veicināšanas praksēm, gūst no tām būtisku rezultātu. Radoši attiecas pret praksēm, viegli to modificē saistība ar esošam priecīgām vēlmēm. Praksē ir tieši orientēta uz rezultātu, un tai ir augsta paškritikas pakāpe. Ja gadās tā, ka purns izrādās izolācijā, viņš spēj nesamazināt nodarbošanās ar praksi intensitāti.

 

*) „Drakoniņš” – atšķiras no purniem ar sekojošo:

a) sāk izjust AU ļoti viegli, gandrīz ar pirmo nodarbošanās ar praksi dienu, tajā skaitā ekstāzes, tajā skaitā „neciešamas intensitātes” stadijā.

b) viegli un bieži izjūt pieķeršanos, atklātumu, vēlmi palīdzēt citiem praktizējošiem, kas ir līdz pat ekstāzes formai.

c) viņam rodas acumirkļa 100% visu citu drakoniņu „atpazīšana” , t.i. galīgs atklātums, pieķeršanās, simpātija, pašaizliedzība, „robežu trūkuma” sajūta starp drakoniņiem, it ka tu un es – ir viens vesels, kas izpaužas dažādās personībās. 100% drakoniņu, savukārt, izjūt acumirkļa drakoniņu atpazīšanu.

Tāpat viņam rodas acumirkļa prakses atpazīšana – gandrīz pēc pirmām frāzēm no grāmatas – it ka tas būtu tas, ko viņš visu mūžu ir meklējis, it ka tā ir dzirkstele, kura ir viņā aizdedzinājusi AU liesmu.

d) kad drakoniņš uzzina kaut ko par praksi, panāk skaidrību, viņš to dara tik ātri un viegli, ka it kā nevis atpazīst, bet atceras to, ko jau sen ir zinājis, bet ir aizmirsis (tas viņu neatbrīvo no izlēmīgas un neatlaidīgas prakses nepieciešamības, lai stiprinātu šo skaidrību)

e) ir spējīgs izjust ekstāzes izlēmību, neatlaidību, patīkamas gaidas, veikt formālās prakses stundām un dienām ilgi, kas padara viņa virzību par ārkārtēji ātru.

f) nekad neizjūt atsvešinātību pret drakoniņiem, lai cik strauja un nežēlīga arī būtu to ietekme uz viņu. Reti izjūt atsvešinātību pret purniem (ka aptumšota reakcija uz viņu zemajiem centieniem, pēc viņa domām, zemu atklātumu utt.). Uzskata visas atsvešinātības formas, negatīvās attieksmes par smagāko aptumšojumu un pieliek visas pūles, lai to novērstu un izjustu pieķeršanos.

g) pret cīņu ar aptumšojumiem attiecas kā pret glābšanu no cietuma, nevelk ar to, nav „mīļoto tulznu”, uz mīļotiem aptumšojumiem metas virsū ka tīģeris – dažreiz pēc neilgas domāšanas, kas ļauj panākt pilnu skaidrību sava attieksmē pret tiem.

h) būtiskas un neatgriezeniskas izmaiņas var notikt ar fantastisku un neticamu ātrumu – dažreiz par dažām minūtēm.

 

*) „Marasms” – darbību veikšana bet to iespējamo seku analīzes.

 

*) „Aizsargpozīcija [kāda cilvēka]” – [viņa] darbību kopums ar mērķi kļūt par šķērsli skaidrības sasniegšanai par [tā cilvēka] uztverēm.

 

*) „Sentimentalitāte”  - PE, kas rodas ilgstošo intensīvo NE ātras nomaiņas rezultātā uz intensīvām PE.

(Cilvēks, kurš nenodarbojas ar TCP, nezina (un biezi vien nevēlas zināt un mācīties), ka novērst NE tajā situācijā, kura viņš ir pieradis izjust NE, tad vienīgā iespēja izsaukt sentimentalitāti ir strauja tās situācijas nomaiņa, kurā cilvēks ir pieradis izjust intensīvas NE uz to, kurā cilvēks ir pieradis izjust intensīvas PE).

 

*) „Atsvešinātība” – ielipšana NA.

 

*) „Apspiestība” – ielipšana vājos un apspiedošos NE.

 

*) „Iemaņa [kaut kā]: - noformulēts ieradumu kopums, kas lielākajā gadījumu skaitā beidzas ar rezultātu.

 

*) „Draudzīgums” – vēlme kopā [ar kādu] izjust PE.

 

*) „Varu” – ir pamats pieņemt, ka darbību veikšana beigsies ar rezultātu.

 

*) „Azarts” – vēlme pēc PE no vinnesta.

 

*) „Sporta interese” vai „vēlme sacensties” – priecīga vēlme spēlēt.

(Pārbaudīt – ko tu izjūti – azartu vai sporta interesi, var pēc priecīgo vēlmju atšķirošām pazīmēm no mehāniskām – piemēram, iedomājies, ka zaudē (vai arī kad zaudē), un rodas NE, un kad iedomājies, ka vinnē 9vai arī kad vinnē), tad  PE nerodas).

 

*) „Attaisnošanās” – stāsts par savām uztverēm, lai mazinās vainas izjūta.

 

*) „Pietets [pret cilvēku]” – SNA + pozitīvo klāt zīmējumu vēlme + vēlme apspiest šī cilvēka uzvedības analīzi.

 

*) „(Idejas) atpazīšana” – AU-skaidrības momentāla panākšana bez pirmās darbības tās sasniegšanā. Rezonē ar pārliecību tajā, ka man šī skaidrība jau ir zināma.

 

*) „(Cilvēka) atpazīšana” – tuvības izpausmes [kas rezonē ar šī cilvēka izpausmēm] bez pirmās darbības viņa izmeklēšanā [šī cilvēka]. Rezonē ar pārliecību tajā, ka šis cilvēks man jau sen ir tuvs.

 

*) „Izmaiņas” – jauna ieraduma radīšana pūļu rezultātā.

 

*) „Šķērslis” – uztveru kopums, kuru izpausmes rezultāta netiek realizēta priecīga vēlme.

 

*) „Novērojums” – uztveru fiksācija, kas ir izsaukta ar priecīgas vēlmes esamību panākt skaidrību [attiecībā pret izmeklējamo uztveru kopumu].

 

*) „Sekošana” – uztveru fiksācija, kas ir izsaukta ar mehānisko velmju esamību uzzināt kaut ko par izmeklējamo uztveru kopumu.

 

*) „Attīstība” – izmaiņu kopums, kuru rezultātā palielinās jebkuru AU kvalitāšu spektrs vai intensitāte.

 

*) „Sekmēšana [vienam cilvēkam otru]” – darbības, ko izsauca manas pv, kas ir tēmētas uz cita cilvēka pv realizāciju pie tam, ka viņš pats veic darbības, lai realizētu savas pv un viņam ir šo savu darbību pv.

 

*) „Ietekmēšana [vienam cilvēkam otru]” – darbības, ko izsauca cita cilvēka izmaiņu priecīga vēlme, pat ja šajā cilvēka periodiski trūkst šo tavu darbību priecīga vēlme, bet tikai viņš neizpauž to, ka nevēlas, lai tu to darītu. 

 

*) „Spiediens [viena cilvēka uz otru]” – darbības, ko izsauca cita cilvēka priecīgas vēlmes mainīties, neskatoties uz to, ka viņš periodiski izpauž nevelēšanos, lai tu to darītu, bet pie tam neveic darbības, kas būtu virzītas uz to, lai pārstātu būt par tavu darbību objektu.

 

*) „Vardarbība [viena cilvēka pret citu]” – darbības ko izsauca mehāniskās vēlmes mainīt cilvēka uzvedību vai cita cilvēka uztveru sastāvu, neskatoties uz to, ka viņš atklāti paziņo par to, ka nevēlas, lai tu to darītu.

 

*) „Rūpes [vienam par otru] – darbības, ko izsauca mehāniskās vēlmes, lai otrs cilvēks izjustu apmierinājumu.

 

*) „Saindēšanās [no aptumšojumiem]” – pēkšņs NF pastiprinājums ar tālāko negatīvo sajūtu parādīšanos (gandrīz uz 100% identiskām tām, kas rodas no pārtikas saindēšanās), rezultātā parādījušās aptumšojuma pazīmes.

 

*) „Ģimeniskums” – stāvoklis, kas rodas pv apspiešanas rezultātā, ar mērķi uzturēt pārliecību (sevī un citos) par piederību kādam kolektīvam.

 

*) „Ikdienišķums” – stāvoklis, kas rodas pv apspiešanas rezultātā, ar mērķi uzturēt pārliecību (sevī un citos) tajā, kas viss ir zināms, prognozējams.

 

*) „Paškritiskums” – mehāniskās vēlmes realizācija parakstīt citiem cilvēkiem (tajā skaitā arī iedomātiem) vai pašam sev to, ko cilvēks uzskata par savu aptumšojumu (tajā skaita ari to, ko viņš pats neuzskatītu par aptumšojumu, ja atrastos ārpus NE), kas tiek pavadīta gan ar saspiedošam NE (t.i. bezizeja, sevis žēlošana u.c.), tā arī sava nozīmīguma sajūta vai/un apmierinājums no tā, ka viņam ir tik daudz tik stipru aptumšojumu.

(Vel paškritiskums tiek izmantots tam, lai izspiestu NA bailes pret sevi no apkārtējo puses – strādā bērnībā nostiprinājies mehānisms: ātrāk atdzīsties visā un tevi tiks stipri nesodīs, jo „guļošo nesit”)

 

*) Vārdu savienojums „tam, lai” ir tas pats, kas vārdu savienojums „bija doma „es to izdarīšu tāpēc, ka…””.

(Izmantojot terminu „tam, lai: tieši šādā nozīmē, var izbeigt milzīgu daudzumu klāt zīmējumu un koncepciju. Piemēram, tu vairs neteiksi „koks laiž dziļas saknes, lai stipri turētos”)

 

*) „Dzīprieks” = dzīvnieciskums + prieks.

 

*) „Apgaismotais ieradums” – tāda darbība, kura katru reizi tiek pavadīta, vismaz ar piepūli radīt konkrētu AU, vai arī maksimāli ar šīs AU izpausmi.

 

*) „Darbu fronte” – uzdevumu kopums.

 

*) „Dogmatiskums” – stingra pārliecība par savu koncepciju bezierunu patiesīgumu, tiek pavadīts ar noturīgu agresiju pret šo analīzi.

 

*) „Iemīlēšanās” – vēlme iegūt sava īpašumā [cilvēku] (un to pavadošas NE – sevis žēlošana, skumjas, agresija utt.) + seksuāla vēlme [pret viņu] + rūpes par viņu.

Tādā veidā, es izmantoju terminu „iemīlēšanās” gandrīz pilnīgi negatīvā nozīmē (izņemto seksuālo vēlmi, visas uztveres, ko ietver sevī iemīlēšanās ir ļoti aptumšotas). Protams, attiecībās mīļoto starpa bieži tiek piejaukts maigums, erotiska tieksme, simpātija )momentos, kad iegūšanas savā īpašuma slāpes un rūpes nejauši nokrītas līdz minimumam), bet 90% iemīlēšanas – tā ir tieši ļauna putra no NE, ko parasti pasniedz zem maigas kaisles un kaut kā ļoti patīkama mērces. Ja tu lielākoties izjūti maigumu, simpātiju, skaistuma izjūtu, tad ir prātīgi izvelēties citu terminu.

 

*) „Slīdēšana [aptumšojumā] vai „iemigšana” – lēna NF, truluma stiprināšanās, nevēlēšanās pielikt pūles, priecīgo vēlmju un AU vājināšanās, apzināšanās izbeigšana tajā, ka tas viss notiek.

 

*) „Ikdienešķības lamatas” – situācijas, kurās parasti notiek „iemigšana”.

 

*) „Pretošanās slīdēšanai” – izlēmības veicināšana cīņai ar slīdēšanu, cīņas prieku, entuziasma, mūžīga pavasara sajūta u.c.; sāku pielikt pūles.

 

*) „Slīdēšana negribot” vai „samierināšanās” – apzinos to, ka notiek slīdēšana, nekavēju to, ka parādās bezizejas situācija, nolemtība, vainas sajūta u.c. , nepielieku pūles.

 

*) „Sniegpulkstenītes”  - AU uzliesmojumi, kas uznāk paši par sevi pēc apzināšanās tā, ka es nepieliku pūles noteikta laika perioda laikā, un tagad ar entuziasmu vēlos sākt tas pielikt.

 

*) „Melna izšķīdināšana” – pūļu pielikšana, AU neizjušana un tā apzināšanās (piemēram, mv, NE rašanas rezultātā).

 

*) „Atšķiršanas tramplīns” – efekts, kad uzdevuma atšķiršana un apraksts noved pie pv parādīšanos to atrisināt, pielikt pūles. Citādi runājot, tas ir atšķiršanas un pv rezonanses efekts (atšķiršana spilgti rezonē ar dažādām AU, kas pierāda to, ka nemehāniska atšķiršana – tā ir AU).

 

*) „Pūļu tarāns” vai „cīņas azarts” vai „sablīvēšanas vēlme” – priecīga vēlme identificēt praksi, kas rodas pūļu pielikšanas rezultātā.

 

*) „Pīkstēšana” – domu strauts kā  „gribu, lai būtu pv”, „kāpēc nav pūļu?”, „vēlos intensificēt praksi” un tml., kas nenoved pie  pūlēm un pv.

 

*) „Lipīgas domas” – domu strauts kā „gribu, lai būtu pv”, „kāpēc nav pūļu?”, „vēlos intensificēt praksi” un tml., kuras nostrādā ka apgaismotie faktori, t.i. noved pie pv parādīšanās, to stiprināšanās un intensifikācijas.

 

*) „Pv-placdarms” – vēlme, kura realizācija, saskaņa ar pieņēmumiem, radīs apstākļus, pie kuriem kļūs iespējams realizēt dažas citas pv.

 

*) „Atkarīgas pv” – pv kopums, kuras, saskaņā ar pieņēmumiem, var tikt realizētas tajā gadījumā, ja radīsies piemēroti apstākļi pv-placdarma realizācijas rezultātā.

 

*) „Pv mirāža” un „pv vētra”  - efekts, kas sastāv no tā, ka aiz liela daudzuma priecīgo vēlmju sāk ziepēties, aizmigloties, „vienoti mērķi”, „cikloni”, tā ka ir nepieciešams ik pa laikam tos izdalīt pārējo jautro pv vidū.

 

*) „Atklājums” – jebkura parādība no šim trim:

a) prāta skaidrības fragments, kas apraksta praktizējošam agrāk nezināmu likumsakarību,

b) jaunas AU pārdzīvošana vai jau zināmas AU jaunas nokrāsas, jaunas kvalitātes, tajā skaitā AU-skaidrības, tajā skaitā priecīgas vēlmes,

c) jauna atšķiršana, t.i. jaunas brīvības pakāpes sasniegšana no mehāniski atšķirošas apziņas.

 

*) „Blakus atklājums” – atklājums, kas rodas izmeklēšanas procesā, bet nav skaidrības sasniegšanas etaps izmeklēšanas priekšmetā.

 

*) „Pv drudzis” – stāvoklis, kad no pv pārpilnības rodas panika, kas ir saistīta ar to, ka nav iespējas tas visas realizēt tieši tagad vai tuvākajā nākotnē.

 

*) „Piektais sargs” vai „atklājumu drudzis” – paniskais stāvoklis, kas ietver sevī pv drudzi, kas rodas atklājumu straujās izaugsmes procesā, tajā skaitā blakus atklājumu. Tas ir baiļu kopums, kas tiek pavadīts ar domām „nepaspēšu nofiksēt”, „aizmirsīšu”, „saputrošos atklājumos”, „nemācēšu tos nostrukturēt, integrēt savas pasaules ainā” un ar mehāniskam vēlmēm piebremzēt atklājumu, novērojumu, pūļu procesu.

 

*) „Atklājumu aranžēšana [pēc nozīmīguma]” – norāde uz vairākiem atklājumiem, it kā viņiem iespējams ir primārā (a1n) vai sekundārā (a2n) nozīme vienā no zīmīgākiem uz doto brīdi mērķa sasniegšanā, pēc noklusējuma – „ciklona” realizācijā.

 

*) „Nodot atklājumu arhīvā”:

a) noteikt to ka  a2n un izslēgt no darba saraksta nozīmīgākos atklājumus

b) ievietot pierakstus par to noteiktajā vietā esošajā sava ceļojuma  shēmā, savas pasaules ainā, pēc iespējas nosakot vairākas tā savstarpējās saistības ar citiem atklājumiem.

 

*) „Atklājumu darba saraksts” – a2n saraksts. Šāda saraksta sastādīšana būtiski palielina pūļu efektivitāti.

 

*) „Izmeklējuma deviācija” – uzmanības noturīga novēršana uz blakus atklājumiem, ta ka izmeklēšana tiek uz laiku apstādināta.

Deviācija var būt motivēta vai:

a)     priecīga vēlme aptvert atklājumu kopumu, kas ir saistīts ar izmeklējumu.

b)     Mehāniska vēlme, kas izriet no pieciem sargiem (zaudējuma bailes, izmaiņu bailes, „nogurums” no AU piesātinātības, apmierinājums, atklājumu drudzis). Šajā gadījumā īpaši prātīgi ir aranžēt atklājumus, nodot a2n arhīvā, precizēt atklājumu darba sarakstu.

 

*) „Ietekme uz praktizējošo” – darbību kopums, kas ir motivētas ar pv padarīt praktizējoša pūles par efektīvākām, bet tā uztveru sastāvu – par apgaismotāku.

 

*) „Pasīvā ietekme [uz praktizējošo]” – gaidīt, kamēr praktizējošais neizdarīs kādu atklājumu patstāvīgi, lai arī izmantojot uzvedinošus jautājumus, padomus, norādes par vienām vai otrām parādībām, pretrunām, likumsakarībām, un tikai pēc tā, kad atklājums būs patstāvīgi izpildīts, izstāstīt viņam kādu informācijas masīvu, kas attiecas pie šī atklājuma, lai viņš ātrāk apgūtu jaunus uztveru apjomus.

 

*) „Aktīva ietekme” – uzreiz izstāstīt praktizējošam arī kāda atklājuma formulējumu, ko viņš iespējams var veikt, pieliekot pūles, un kādu informācijas masīvu, kas ir saistīts ar šo atklājumu, lai viņš:

a) uzjustu šī atklājuma patīkamas gaidas,

b) izjustu pv pārbaudīt, pārliecināties patstāvīgi par tā patiesumu, kas ir noformulēts,

c) paralēli sāktu veikt darbības, kas izriet no pieņēmuma par formulējumu patiesumu, sākt, tādā veidā, saņemt papildus pieredzi, kura var apstiprināt un paplašināt atklājumu kopumu,

d) ieekonomēt tādā veidā daudz laika, lai gan caur būtisku vērtību zaudējumu – pilnīgi pastāvīga atklājuma pieredzi, atklājuma veikšanas sajūsmu, svinību, šķēršļu pārvarēšanu un zaudējumus, mūžīgā pavasara sajūtu, pārliecība sevī utt.

 

*) „Mērena ietekme” – atklājuma gala formulējuma stāstīšana praktizējošam un ar to saistīta informācijas apjoma pēc tā, kad viņš pieliks būtiskas pūles mēģinājumos patstāvīgi panākt atklājumus, veiks starpatklājumu rindu.

 

*) „Gaismiņas” – iedarbību kopums, kas ir virzītas uz to, lai sāktu apzināties to, ka tieši tagad es varu sākt pielikt pūles, vai arī, ka tieši tūlīt es varu mēģināt pielikt vairāk pūļu – intensīvāk, blīvāk, patiesāk utt.: pieraksti uz sienām, periodiska modinātāja pīkstēšana, cita cilvēka rīcība saskaņa ar norunām utt.

 

*) „Kontrolējama atkāpšanās” – darbību veids, saskaņa ar kuru, ja tu mēģini veikt kādu praksi (piemēram – radīt AU), tad apzinies to, ka pūles ir izsmērētas, rezultāts ir nespožs un neapmierinošs, bet tu neiestingsti neapmierinājumā, pelēkumā un bezizejā, izbeidzot praksi, bet gan „nolaidies” pie prakses, kas dod parasti mazāk spožu rezultātu un prasa mazāk uzmanības dotajos apstākļos (piemēram – AU veicināšanas vietā sāc вжв).

 

*) „Iegraušana” – darbības, kuras tiek veiktas tad, kad prakses procesā (īpaši prakses ilgstošas, formālas prakses) tu apzinies to, ka pūles kļuva izsmērētas, rezultāti palika nespodri un kļuva neapmierinoši. Tad tu it kā sapurinies, kā suns, parauj sevi, izsaucot svaigumu, pūļu skaidrību, un panāc atgriešanos pie iepriekšējā, apmierinoša pūļu un rezultātu līmeņa, nevēršoties pie kontrolējamas atkāpšanās.

 

*) „Rotaļtīģerība” (no „rotaļība” un „tīģerība”) – AU, kas rodas uzreiz pēc iegraušanas sākuma (parasti tas ir prieks, svinības, mūžīga pavasara sajūta, cīņas prieks). 

 

*) „Nodzisusī realizācija” – kad es atceros, ka nesen bija pv, un es nepaspēju tās visas realizēt, es sāku mehāniski darīt to, ko uzskatu par to realizāciju, tā vietā, lai meklētu pv, kuras pastāv šobrīd. Tas ir, es tikai domāju, ka realizēju pv, bet patiesībā to nav, bet ir tikai atmiņas par tām, tāpēc to darbības – mehāniskās vēlmes realizācija, kas ir iegūšanas sava īpašumā, zaudējuma baiļu, baiļu kaut ko palaist garām vēlmes izpausmes.

 

*) „Speciālā darbība” – tāda ikdienas lietu vešana, kad tās tiek pavadītas ar interpretāciju „tā ir daļa no manas sagatavošanās ceļojumam AU pasaulēs, tās ir tās lietas, kuras es vēlos veikt, jo to izpildīšana atvieglos mana vienotā mērķa risinājumu”. Pie tam rodas vismaz vāja šo lietu rezonanse ar AU.

 

*) „Apgaismotā formālā prakse” – formāla prakse, kura ir tik ļoti efektīva, ka tiek pavadīta ar intensīvo AF un AU uzliesmojumiem.

 

*) „Uzkrājoša formālā prakse” – formāla prakse, kura tiek pavadīta ar vājiem AU uzliesmojumiem tikai uz īsu brīdi pēc pieliktās pūles, pēc kā nomainās uz BF vai uz „nekas nenotiek”.

 

*) „Sarga ēna” – sargs, kas radās pēc tā daudzkārtējām pārvarēšanām ar tik mazu intensitāti, ka to var pārvarēt bez grūtībām.

 

*) „Ārpus personiskās uztveres” – tām ir sekojošas īpašības: kad es tās izjūtu, tad jo tās ir intensīvākas, jo ar mazāku pārliecību es varu teikt, ka tieši „es tās izjūtu”, un, ka „izjūtu tās pret kādu”. Kad tas sasniedz intensitātes augstāko pakāpi, pilnībā pazūd nošķiršana „es tās izjūtu”, „pret kādu tās izjūtu”, un rodas cita nošķiršana, ko var aprakstīt ar frāzēm „uztveru straume”, „bezobjektīvas uztveres”, „uztvere-ne-no-kā-un-ne-pret-ko”, ka arī rodas Vienotības sektora AU.

 

*) „Eksistējošā” – parastās uztveres, kuras ir  iegrāmatojusi zinātnei pieņemtajā kārtībā cilvēki, kuri izjūt aptumšojumus + tās uztveres, kuras kļūst pieejamas cilvēkam, kas novērš aptumšojumus un kultivē AU.

 

*) „Mehāniskās atšķirošās apziņas apturēšana” vai „pasaules apturēšana” – parādība, kuru ir viegli izjust jebkuras pārliecības cikliskās uztveres prakses laikā, vai prakses laikā „ne kalni, ne upes”, vai acīmredzamo izteiksmju atkārtošanas prakses laikā kā „kalns – ir akmeņu kaudze, un Dalailama – ir gaļas gabals”. Rezonējošais apraksts „pasaules apturēšanas” – „pēkšņi kalns kļūst par kaut ko citu”, t.i. rodas pilnīgi jauna uztvere, kura pārdzīvošanas rezultātā rodas skaidrība, ka kalns – ir ne tikai akmeņu kaudze, ka arī Dalailama – nav vienkārši gaļas gabals, lai gan, protams, redzēt kalnu ka akmeņu kalnu un Dalailamu ka gaļas gabalu – vien no adekvātiem un  nepretrunīgiem (plašajās robežās) veidiem ka interpretēt redzēto.

Apturot pasauli, mēs izejam aiz tā rāmjiem, pie ka esam pieraduši, un sākam uztvert to, ko esam pieraduši neuztvert neskatoties uz to, ka tas, neapšaubāmi, eksistē.

 

*) „Virzība taustot” – nav skaidrības uztverēs, bet ir vēlme pārdzīvot to neskaidro uztveru kamolu, kurš rodas no noteiktām darbībām, un ir vēlme šīs darbības veikt.

 

*) „Kreisēšanas gājiens” – stāvoklis, kuru raksturo spilgtu AU, intensīvo pūļu klātbūtne, kas rezonē ar tēlu, it kā nekādu šķēršļu nav palicis un tie, kurus vel var atšķirt – ir vienkārši čaumalas, kuras ir viegli sasist.

 

*) „Trigeris” – jebkura uztvere, kura dotajā brīdī noved pie pv parādīšanās, prakses intensifikācijas un/vai AU pastiprināšanās.

 

*) „Atzīme” – doma, kas aranžē vērtējamo, t.i. nosaka tā darbību uz kādas nozīmju skalas (no „ļoti vāji izteikts” līdz „ļoti stipri izteikts”).

Tā kā mehāniskajam cilvēkam NE un PE automātiski un nekontrolējami seko līdzi domām un zināmā mērā tiek noteiktas ar tām (daļēji tās arī tiek noteiktas ar mehānisko ieradumu izjust  noteiktas PE un NE  noteiktā situācija), ka arī ņemot vērā, ka domas neuztver apkārtējie, laikā, kad emocijas izsauc vairāk vai mazāk „nolasāmu” mīmiku un citas ķermeniskas izpausmes, tad, runājot par „vērtējumu”, bieži šajā definīcijā iekļauj arī aiz aranžētām domām sekojošas emocijas.

Pie augstas automātisma pakāpes emocijas kļūst par aranžēto domu aizvietotājam, piemēram, ja cilvēkā ir iesakņojusi kāda koncepcija, tad darbības, kas ir pretrunā ar to, izsauc nekavējoties NE, - un tās ir jo intensīvākas, jo lielāka ir pretruna, pie tam aranžētas domas skaļa iekšēja dialoga veidā var gandrīz pilnīgi nebūt. Šajā gadījumā emociju intensitāte  kalpo par aranžēšanas veidu.

Tāpat ir nepieciešams ņemt vērā, ka bieži vien novērtējamai personībai  ir svarīgi ne tikai tas – kā to aranžē, kādas emocijas pret to izjūt, bet arī kādas darbības aiz tā sekos. Tāpēc, runājot, piemēram, par „pozitīvu atzīmi”, bieži vien tiek domāts aiz aranžējošām domam sekojošais domu kopums un darbību emocijas, kuras ir vēlamas novērtējamam, vai arī vispār tikai šīs darbības, neatkarīgi no emocijām un domām.

Sakara ar to, ka šādas dažādas parādības tiek apvienotas vārdā „atzīme” (es vairs neminu tādas šauri-specialās šī vārda nozīmes kā „skolas atzīme”), tad jukas ir neizbēgamas, kas noved pie saprāta skaidrības neesamības, pie truluma. Piemēram, ja kāds par tevi domā „viņš ir nesmuks” (negatīva atzīme), tad viņš var arī izjust PE un PA pret tevi (pozitīva atzīme), jo tu priekš viņa neesi konkurents meiteņu vidū, pie tam viņš var meitenēm nicinoši stāstīt par tavu kroplību, t.i. veikt tev nevēlamas darbības (negatīva atzīme), un tajā pašā laikā dēļ kontrasta un sava skaistuma pasvītrošanas viņāš tevi var pietuvināt sev, apdāvināt ar tevis kārotajiem labumiem (pozitīva atzīme) – piemēram paņemt līdzi  uz prestižu ballīti ar lielu daudzumu skaistu meiteņu, kurām tu pat nevarētu pietuvoties. Un vai šajā putrā var teikt – kādu viņš tev liek „atzīmi” Lai pārvarētu šo sajaukumu ir nepieciešams tikt skaidrībā ar to – kas ir „atzīme”, un es devu priekšroku palikt pie tā, ka atzīme – tā ir tieši aranžējoša doma.

 

*) „Augsta atzīme” – doma, kas augsti aranžē vērtējamo [pēc norādītas vai iedomājamas skalas].

 

*) „Pozitīva atzīme” („pat”) – PE, kuras tiek izjustas dotajā brīdī pret novērtējamo (neatkarīgi no tā – vai novērtējamais ir novērtēts augsti vai zemu).

 

*) „Konstruktīva atzīme” – darbību veikšana (vai bezdarbību), kas ir novirzīta uz līdzdarbību vērtējamā vēlmju realizācijā (neatkarīgi no tā – vai vērtējamais ir novērtēts augstu vai zemu, pozitīvi vai negatīvi).

 

*) „Zīmīgs notikums”, „zīme” – notikums, kad:

a) ir tā pēkšņa rezonanse ar noslēpuma sajūtu, patīkamam gaidām, saspringto dzīves pilnīgumu;

b) ir pv apstāties, sastingt, maksimāli pilnīgi „iesūkt” ar visām sajūtām šo notikumu, un ar to rezonējošas AU.

 

*) „Zīmīga kļūda” – zīmīgs notikums, kad tu esi pārliecināts tajā, ka esi darbojies pilna skaidrībā un ar pilnu uzmanību, veicot efektīvus un precīzus soļus, bet rezultāta saņem to, kas notiek, kad tu rīkojies izkliedēti, veicot ikdienas marasmus.

 

*) „Apgaismota izvēle” – notiek, kad tiek rezonēts ar pv, kura stiprāk par citiem uz doto brīdi (t.i. ja pastāv koncepciju, mehānisko vēlmju, NE un citu aptumšojumu iejaukšana, tad ne kritiska, tāda kas nemaina izvēli).

 

*) „Liels ikdienišķuma pārrāvums”  - efektīvs veids, ka mehāniski pārraut aptumšojumu ierastu uzskaitījumu – aizbraukt ceļojumā, nolikt sevī apstākļos, kad pēkšņi mainīsies situācija un kontaktēšanās aplis, un nodarbošanās veids vismaz uz mēnesi. Tas ļauj, pieliekot pūles, vieglāk iesist ķīli ikdienišķuma sienā, sašūpot noturīgu aptumšojumu ķēdi.

 

*) „Ķermeņa skalošanas prakse ar AU” – kādas AU izjušana, izskrien ar uzmanību pa dažādām ķermeņa daļām un iedomājies, ka AU pārvietojas uz turieni, tiek tur izjusta, tiek izstarota caur turieni. Ir efektīvi to pavadīt ar „ielekšanu” šīs daļas izstarojošā patīkama vēsumā.

Rezultāti var būt dažādi – no slimīgu, nepatīkamu  sajūtu izstarošanu šajā daļā līdz baudas rašanos tajā, „atsaldēšanas” no miega, rezonanses ar citām AU.

 

*) „Ķermeņa skalošanas ar AU pastiprināta prakse” – tiek pavadīta ar vēlmi, kas ir izteikta domā „lai šī ķermeņa daļa izstaro AU”, „lai šī ķermeņa daļa kļūst par Budas ķermeni”, „lai jebkurš paņem AU no šīs vietas”, „lai viss ķermenis kļūst par AU starojošo recekli”. Šīs domas rezonē ar uzticību, pašaizliedzību, kas ir ļoti efektīvi sasniedzot pārrāvumu praksē.

 

*) „Jaunība” – stāvoklis, kad atjaunošanās pēc orgasmiem, stipriem aptumšojumiem, saindēšanās no ēdieniem, ka arī uzzinošas, kustības aktivitātes rašanās notiek salīdzinoši ātri – vēl līdz tam, kad uznāk jauna saindēšanās.

 

*) „Vecums” – stāvoklis, kad nākamais saindēšanās akts pienāk vel līdz tam, kad notika atjaunošanās no iepriekšējā, rezultātā nav priecīgo vēlmju izzināt, kustēties, izmeklēt, mainīties, cīnīties par AU. Daudziem cilvēkiem vecums pienāk jau 22-23 gados. Lai gan tas ir atgriezeniski, izrauties var tikai sākot pielikt izmisīgas un/vai priecīgas pūles.

 

*) „AU apzīmēšanas sinonīmu rindas” – vārdi, kas apzīmē vienas un tās pašas AU dažādas kvalitātes – dažādu intensitāti, dziļumu, caurstrāvojamību u.c. Ne katrā valoda ir milzīgs skaits sinonīmu – piemēram, bažas, uztraukums, apjukums, mandrāža – tie visi ir vienas NE sinonīmi. Bet atrodi sinonīmu AU-uzticamībai? Mūžīgā pavasara sajūtai? To nav, jo cilvēcei gandrīz vispār vel nav AU izjušanas pieredzes. Valodu ir nepieciešams radīt. Un pat tajā gadījumā, kad liekas, ka sinonīmu ir pietiekami daudz – piemēram, skaists, pasteidzošs, brīnišķīgs, satriecošs, vienreizējs, - viņi visi ir tukšas vietas, t.i. apzīmē nevis skaistuma noteiktas kvalitātes, bet PA, SNA un SPS, vēlmes atstāt iespaidu pakāpi, vai vispār štampus, kuriem nav nekādas nozīmes.

Sinonīmu rindu radīšana ir prātīga, jo to izmantošana ļauj precīzāk atšķirt AU, un jo precīzāk ir nošķirtas AU, jo spilgtāk un noturīgāk tā izpaužas. Tas arī ļauj atvieglot praktizējošo komunicēšanu.

Atsevišķs uzdevums – terminu radīšana, lai apzīmētu  AU noturīgus akordus.

 

*) „Definīciju došanas prakse” – ārkārtīgi efektīva un interesanta prakse, kas ir virzīta uz aprakstu un definīciju došanas iemaņu, atklājumu un novērojumu strukturēšanas formulējumu, bez kā gandrīz nav iespējams vai arī ārkārtīgi grūti ceļot pie AU. Prakse sastāv no definīciju došanas, liktos, visvienkāršākajam lietām – spilvenam, piekrišanai, pavasarim, gaidīšanai utt.

Matemātikas izpēte (izjūtot baudu no tās) dod lieliskas iemaņas, kuras var izmantot tajā skaitā arī meklējot definīcijas, arī atklājumu aprakstīšanai un formulēšanai

 

*) „Strukturēšanas vēlme” – priecīga vēlme veikt pēdējā laikā atklājumu apskati un ieviest terminu kopumu, kas ļauj:

1) atvieglot apskati, izstāstīt par atklājumiem

2) atvieglot atklājumu integrāciju eksistējošai priekšstatu sistēmai

3) patīrīt neskaidrības savos priekšstatos, atklājumos un nonākt pie maksimālas skaidrības pakāpes

3) parādīties un pastiprināties jaunu atklājumu priecīgām vēlmēm, patīkamām gaidām, vēlmei izmeklēt.

Strukturēšanas vēlme un jaunu eksperimentu, novērojumu priecīga vēlme sastāda „komplementāro izmeklēšanas pāri”, kur pirmās vai otrās vēlmes īpatsvars tiek noteikt vienkāršā ceļā – kas ir stiprāks, tas arī tiek realizēts.

 

*) „Ideja-fikss” – mehāniska vēlme, kas tiek pavadīta ar agresīvas atteikšanos jebkuru formu no piedāvājuma to analizēt.

 

*) „Žņaugu laika” – laika periods dienas laikā, kad, sakara ar noformulēto iepriekšējos gados ieradumu izjust stipras NE, pienāk attiecīga lejupslīde.

Piemēram, tāds laiks var būt rīts, ja tu izjuti stipras NE daudzu gadu garumā, kad tevi dzina ārā uz skolu. Ja apzināties to, ka tagad ir žņaugu laiks, tad vieglāk ir izpaust neatlaidību šī mehānisma pārvarēšanā, veikt vismaz minimumu no tā, ko ir iespējams veikt – piemēram „aukstas” formālas prakses.

 

*) „Hipotēze” – pieņēmums, kuru gribas [priecīgi] izpētīt.

 

*) „Sociāla eksperimenta (SE) progresa mērķis” – viens no SE novadīšanas mērķiem– tāds, kura veiksmīgas realizācijas gadījumā var nonākt pie tādām izmaiņām dažos sabiedrības slāņos, kuri iespējams daļu sabiedrības tagad vai tuvākajā nākotnē var padarīt par uzņēmīgāku, vai vismaz . tolerantāku pret TSC idejām.

 

*) „Ekstatiskuma  slieksnis” – tāda AU īpašību izpausmes pakāpe, kad rodas rezonanse ar estatisko baudu, t.i. AU kļūst estatiskas pēc definīcijas.

„Intensitātei” ir pirmatnēja nozīme, bet noteikta ietekme uz estatiskuma rašanos ir arī pārējām AU kvalitātēm – dziļums ,aptveršanas platums.

 

*) „Bēglis” – tāds praktizējošais, kura pēc tā, kad viņš ir sasniedzis NF vājināšanos, periodiski parādās AF un reti, vāji AU uzliesmojumi, par dominējošo spēku kļūst apmierinājums un vēlme uzturēt šo apmierinājumu. Tieksme, patiesīgums, priecīgas vēlmes izmeklēt – samazinās, dodot vietu apmierinājuma vēlmēm.

 

*) „Karavīrs” – tāds praktizējošais, kura tad, kad vājinās NF, pastiprinās AF, pastiprinās un kļūst biežākas AU uzliesmojumi, notiek mērķtiecības, patiesīguma, izmeklēšanas priecīgo vēlmju, vēlmes turpināt aizsargāt brīvību no aptumšojumiem un tajā skaitā no apmierinājuma pastiprināšanos.

 

*) „Rafting” – tāds priecīgo vēlmju realizācijas paņēmiens, kad netiek pieliktas pūles, t.i. nerodas vēlme pastiprināt, paātrināt, intensificēt priecīgo vēlmju realizāciju.

 

*) „Bremzēšanās” – parādība, kad vēlme turpināt jebkādu darbību, nenovēršot uzmanību, pārsver vēlmi novērst uzmanību uz pūļu pielikšanu novērst aptumšojumus un/vai veicināt AU.

 

*) „Starta jukas” – stāvoklis, kas rodas, kad ir vēlme izmeklēt, bet pie tam es precīzi nezinu – ko darīt, ar ko sākt, tā vietā, lai apsēstos un tikt skaidrībā ar to – kādas rodas vēlmes, idejas, es sāku ķerties it pie visa, un rezultātā sanāk pieredzes pārrāvumi, daudz neskaidrību.

Tādēļ, ka viss ir tik neskaidri, var pat vājināties vai pavisam pazust vēlme izmeklēt, parādīties skepse „nē, viss ir pārāk saputrots, man ar to netikt galā”. Tāda metode (ķert visu pēc kārtas un izmeklēt) sagādā prieku tikai tad, kad ir stipra vēlme izmeklēt, un tad visas šīs neskaidrības rezonē ar patīkamām gaidām, 5-10 pv tikt ar visu skaidrībā.

 

*) „Grods” – neskaidrība, kas parādās izmeklējot un rezonē ar [izmeklējuma] patīkamām gaidām.

 

*) „Piepildījums” vai „pilnīguma sajūta” – uztvere, kas rodas un stiprinās, kad tiek izjustas AU, kad ir izpaustas pv, kad tiek pieliktas pūles AU sasniegšanas praksē un atbrīvošanās no aptumšojumiem. Rezonējot tiek aprakstīts ar frāzi „dzīve ir piepildīta līdz malām”.

 

*) „Pārpildījums” – uztvere, kas rodas no NE, PE, mehānisko velmju izjušanas un realizācijas un citiem aptumšojumiem. Lai cik liels nebūtu pārpildījums, tas nekad nenoved pie „piepildījuma” – vienmēr paliek tāds slimīgs stāvoklis, kas tiek aprakstīts ar vārdiem „viss iekrīt ir ka muca bez dibens”, „nekas nepriecē”, „viss ir veltīgi”. Ierasta cilvēku kļūda, kuri meklē glābšanos no pelēkuma, garlaicības, apātijas, citām NE – mēģināt to aizsegt ar iespaidiem, t.i. palielinot pārpildījumu, tad, kad vienīgais veids ka to izdarīt – ir palielināt pilnīguma sajūtu.

 

*) „Iestumties” – izjust intensīvu apmierinājumu no iespaidiem un/vai stipras vēlmes izjust un pastiprināt pārpildījumu, kavēties darbībā saņemot iespaidus, pie tam jebkura ārēja iedarbība izsauc intensīvu aizkaitinājumu, bet jebkura doma  par to, ka nāksies novērst uzmanību – izsauc vēl arī pelēkuma, garlaicības, ikdienības pastiprināšanos.

 

*) „Lastiks” – termins, kas aizvieto pilnīgi neseksuālo, antierotisko vārdu „poza” – ķermeņu stāvoklis, kas tiek pieņemts ar mērķi izjust seksuālas sajūtas un erotiskas uztveres.

 

*) „Atklājumu geizers” – apgaismotais stāvoklis, kad viena aiz otras rodas AU-skaidrības, atklājumi notiek viens aiz otra un parādās spilgtas AU.

 

*) „Komētas kodols” (vai vienkārši kodols) – AU grupa, kura dotajā brīdi ir skaidri un spilgti izteikta.

 

*) „Komētas aste” – (vai vienkārši aste) – AU grupa, kas pavada kodola pavadīšanu, rezonē ar to, bet ir izteikta manāmi mazāk spilgti un mazāk skaidri, un bieži vien pat nav pilnas skaidrības tajā – kādas tieši AU ir iekļautas šajā grupā.

 

*) „Bāzes nometne” – stāvoklis, kurs periodiski man ir pieejams un attiecībā uz kuru ir pārliecība > 5 tajā, ka atrodoties šajā stāvoklī, es ar lielāku iespējamību veikšu atklājumus, nekā tas notiek šobrīd, ka mana dzīve kļūs manāmi piesātinātāka ar man patīkamām uztverēm.

 

*) „Marmots” – notikums, kura atcerēšanās kļuva par stabilu apgaismoto fonu kādai AU.

 

*) „Kodīgs dzīvnieciņš” – pretdarbības vēlme apmierinājumam, kas rodas pēc apgaismota fona apjoma palielināšanās un kas veicina šīs palielināšanās efektu.

 

*) „Marmota okšķerēšana” – skaidrības uzturēšana tajā, ka jebkura situācija var kļūt par marmotu – lūk tas, kas notiek šobrīd, piemēram, ir tā, ka pirms tam nekad neuzminēsi, jo par marmotiem kļūst visdažādākās situācijas – pat tās, kurās netika izjustas AU. Marmota okšķerēšana samazina ikdienību, pelēkumu.

 

*) „Kodīga radībiņa” – vēlme, lai rastos kodīgs dzīvnieciņš situācijā, kad pēc apgaismotā apjoma palielināšanās rodas apmierinājums.

 

*) „Ļauns punduris” – uztveru kopums,

a) kas rodas tajā laikā, kad ir negatīvais fons (bieži tiek pavadīts ar negatīvām fiziskam sajūtām, pēkšņiem NE uzliesmojumiem), kad rodas skaidrība tajā, ka esmu pakaļā, ka nav apgaismota fona, kad rodas doma „varbūt pamēģināt novērst NF”, „varbūt pamēģināt ielekt iekšā AU”.

b) kas sastāv  no domām „lai nu paliek”, „pēc tam mēģināšu novērst NF, tagad nav līdz tam”, „esmu noguris, tagad negribu”, arī no pēkšņiem kaitinājuma  uzliesmojumiem un pat agresijas, kas ir virzīti uz to, kas ir saistīts ar praksi, ar praktizējošiem, ar AU.

c) bieži tiek pavadīts ar darbībām, kas ir saistītas ar laika nosišanu – aizraušanās ar spēlēm mobilajā vai datorā un tml.

 

*) „Gauss punduris” – tas pats, kas „ļaunais punduris”, ar tādu atšķirību, ka kaitinājuma un agresijas vietā rodas tumsa, bezizeja, apātija.

 

*) „Džerijs” – vēlme novērst ļauno un gauso punduri, pārlauzt iegrimšanas iekš NF un ANF inerci, ielēkt AU reiz pēc reizes.

 

*) „Toms” – vēlme, lai rastos Džerijs.

 

*) „Trulumības” – (no grieķu valodas astheneia – vājums) – negatīvo reakciju kopums uz vēlmi atšķirt savas tekošas uztveres. Kaitinājums, neapmierinājums, domas „gan jau pēc tam” utt. – visas tās reakcijas, kuras apspiež vēlmi atšķirt savas uztveres.

 

*) „Izmeklēšana ar kauju”. Citādi – „mini-vētra”, t.i. vētra ar zemu pūļu intensitāti, uz 3-4. Mērķis – uztveru novērojumi izmeklēšanas ar kauju laikā – kādi atrodami šķēršļi, kā tie izpaužas (ka kara situācijā, kad bataljons iet uz priekšu, izsaucot uguni uz sevi, un pretinieks, sākot apšaudi, parāda savus uguns punktus). Tas ļauj laicīgi sagatavoties tam, ka vētras laikā šie šķēršļi tiks izpausti, laicīgi kaut nedaudz tos izpētīt, būt tiem gataviem.

 

*) „Vajadzība” – intensīva un noturīga priecīga vēlme.

 

*) „Pv mainīties” – tā ir priecīga vēlme izjust nevis tos stāvokļus, kurus es parasti izjūtu, bet tos, kurus esmu izjutis laiku pa laikam, un kuru laikā ir vairāk patīkamu uztveru: vairāk baudas, apmierinājuma, dzīves pilnīguma, intereses, patīkamo gaidu utt. Tas ir, gandrīz katra pv mainīsies TCP praktizējošam – šī vēlme, izjust lielu AU apjomu, vai, runājot plašāk, šī pv izjust stāvokļus, kuros tiek izjusts liels daudzums ar AU. Piemēram, vēlmi nonākt trekā Himalajos – es attiecinu pie vēlmes mainīties, ja šī treka vēlme rodas to AU patīkamo gaidu laikā, kuras tajā radīsies.

 

*) „Progresīvas darbības” – jebkurš darbību kopums, kas stimulē cilvēku uz savu stāvokļu novērojumiem un izmeklējumiem, kas, kā zināms, noved cilvēku pie AU apjoma palielināšanas, vai, mazākā mērā, pie AU izjušanas iespējamības palielināšanās (caur pv mainīties parādīšanos).